No iedvesmas līdz cīņai ar sevi. Mans piedzīvojums Lielā lāča takā Somijā
14:2720.10.2024
Imants Kaziļuns
4017
Dalies:
Smaidīga kurpe un īdošs celis
Lielāko vakara daļu aizņēma dzeramā ūdens sagatavošana. Ņēmām to no upes, vārījām, atdzesējām un lējām pudelēs. Četriem ceļotājiem, katram pusotrs litrs pietika līdz nākamajam vakaram. Dienas bija siltas, svīdām daudz, pudeles iztukšojās ātri. Kādā garākā posmā, kad viss bija izdzerts, bet diena tikai pusē, noriskēju, pielēju pudeli no strauta. Iedomājos, kam gan šis ūdens pāri un cauri tecējis, bet ilgi neprātoju. Vai garšīgs? Vienā vārdā — nē. Bet, kad esi izslāpis, var pieciest. Vēroju sevi, vai nejutīšu nepatīkamas pārmaiņas vēderā, bet, par laimi, caureja nepiemetās.
Otrā diena, agrs rīts, vāram kafiju, ēdam brokastis. Vairāki no nakšņotājiem modušies pirms mums un jau dodas ceļā. Atkal kuram ugunskuru, sēžam dūmos un nesteidzīgi, veroties Olankas plūdumā, baudām kafiju. Spriežam, ka šodien jānoiet vēl vairāk, lai pēdējai dienai, kas solās būt īpaši grūta, paliktu pēc iespējas īsāks gabals. Pirmie kilometri ir viegli, bet pamanu, ka kreisās kājas celis uz katru soli sāk par sevi atgādināt arvien sāpīgāk. Lieliski — manai “smaidīgajai” kurpei
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.