“Brīnumi Neretā notiek,” – ar šādiem vārdiem un neviltotu aizkustinājumu piektdien, 21. novembrī, Neretas novadpētniecības muzeja vadītājs Valts Apinis atklāja jauno patstāvīgo ekspozīciju. Tās veidošana ir stāsts ne tikai par vēstures faktu glabāšanu, bet par cilvēku uzticēšanos, “zvaigžņu sūtītiem” palīgiem un “glābšanas misiju”, kas ļāvusi muzejam iegūt jaunu elpu.
Ekspozīcijas atklāšana pulcēja novada un Neretas apvienības vadību, vēstures entuziastus un neretiešus, lai svinētu darbu, kas tapis, pārvarot šaubas un grūtības. Muzeja krājumā, kam piešķirts valsts nozīmes statuss, šobrīd ir ap pieciem simtiem priekšmetu, un, kā uzsvēra klātesošie, šī vieta ir vitāli svarīga vietējās identitātes stiprināšanai.
Valts Apinis, uzrunājot klātesošos, neslēpa, ka ekspozīcijas tapšanas process bijis emocionāli sarežģīts. “Kad radās ideja par ekspozīciju, es biju burtiski tupikā, neziņā un izmisumā,” atklāti atzina muzeja vadītājs, piebilstot, ka process līdzinājies “glābšanas misijai” .
Viņš ar smaidu stāstīja par kādu kuriozu – sākotnēji tēma par sportu viņam bijusi sveša, “absolūta nulle” . Taču, pateicoties padomdevējiem, neparedzētiem starpgadījumiem, šīs planšetes tapšanas laikā, tieši šī – par sportu Neretā, kļuvusi par viņa vismīļāko. Turklāt Neretā kādu laiku uzturējies slavenais soļotājs Jānis Daliņš. Lai gan, kā norādīja muzeja dibinātāja Lidija Ozoliņa, visu nevajag centrēt tikai ap vienu personību, jo galvenais stāsts ir par pašu Neretu.
Pasākumā vairākkārt izskanēja doma, ka lieli darbi nav paveicami vienatnē. Muzeja vadītājs īpašu pateicību veltīja tiem 46 cilvēkiem, kuri papildinājuši muzeja krājumus. Zālē tika godināts kolekcionārs Konrāds Degro, kura ieguldījums Neretas vēsturē ir nenovērtējams – viņš saglabājis unikālas laikmeta liecības, tostarp fotogrāfijas pie vēsturiskā Mazbānīša un vienu no pirmajiem Neretas radio aparātiem.
Tāpat pateicības vārdus saņēma Silvija Teilāne, bijusī Neretas aptiekas vadītāja, par unikāliem medicīnas priekšmetiem. Valts Apnis pateicās arī dizainerim, Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja darbiniekam Armandam Kanaviņam, kurš ekspozīcijas maketēšanu uzņēmās sava atvaļinājuma laikā.
Īpašs stāsts atklājās par garīdznieku iesaisti. Luterāņu mācītājs Artūrs Dmitrijevs un katoļu draudzes mācītājs Heinrihs Cinkmanis paveikuši to, ko Valts Apinis dēvē par “kluso revolūciju”. Abi garīdznieki “dīvainos un interesantos ceļos”, uzpērkot un meklējot, muzejam atgriezuši ar ievērojamo neretieti Pēteri Lodziņu saistītus materiālus. Uz šī pasākuma ielūguma attēlotais Lodziņš kopā ar Jēkabu Veismani – pirmo Neretas pienotavas vadītāju – tagad ieņem goda vietu muzeja stāstā.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums savā uzrunā uzsvēra, ka ekspozīcija parāda dzīvi visos tās griezumos, veicinot piederības sajūtu un patriotismu: “Tas ir tik būtiski, lai mēs varētu rakt tālāk un gūt atbildes,” teica Leons Līdums.
Emocionālu akcentu pasākumam piešķīra Jēkabpils bibliotēkas pārstāves Renātes Lenšas atgādinājums par novadnieci Lūciju Ķūzāni. “Viņa mums mistiskā, bet tiešā veidā iemācīja, ka Nereta ir Sēlijas sirds,” sacīja Lenša.
Noslēgumā Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma atgādināja: “Ja tu nepētīsi, tad nekā nebūs. Visām lielām lietām ir mazs iesākums.” .
Lai gan pagaidām tehnisku iemeslu dēļ visi krājuma priekšmeti vēl nav izlikti vitrīnās, muzeja vadītājs aicina ikvienu: “Brauciet pie mums, mēs vienmēr esam atvērti!” . Un kas zina – varbūt nākotnē Neretā tiešām atgriezīsies arī šaursliežu dzelzceļa posms un citi “brīnumi”, par kuriem sapņo muzeja entuziasti .
