“Mums tagad nekas cits neatliek, kā turēt kārtībā savu māju”. Saruna ar bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru (1)

Es nevaru pateikt, kurš būtu bijis nozīmīgāks vai mazāk svarīgs lēmums. Būtiski ir, ka tu vispār pieņem lēmumus. Vai tas bija viegli vai grūti? Darbojoties politikā, nepārtraukti tiek uzkrāta politiskā pieredze, un visgrūtākais brīdis bija tad, kad mūsu valsts gandrīz bankrotēja. Pēc 2009. gada janvāra grautiņiem es piedraudēju atlaist Saeimu, bet, ja tu esi piedraudējis, tev ir jābūt gatavam to arī izpildīt. Pretējā gadījumā tev neviens vairs neticēs. Pēc tam, kad biju to pateicis, Prezidenta kancelejas uzdevums bija izpētīt, kā tas varētu notikt. Patiesībā jau es neatlaidu Saeimu, es tikai to ierosināju, un tālāk jau lēma tauta. Ja cilvēki būtu referendumā nobalsojuši pret, tad atlaistu mani kā prezidentu, ja es tajā brīdī ieņemtu šo amatu. Tajā mirklī sākās rosība Zviedrijā, kur saprata — ja Latvijā sāksies piecus mēnešus ilgs teātris ar vēlēšanām, tad viņu bankām Latvijā ir beigas. Tajā laikā zviedri pie mums brauca uz pārrunām tik bieži kā nekad. Un tajā brīdī, kad Latvijā atkal viss sakārtojās un nostājās savās vietās, viņu interese par mums pazuda.
Man cilvēki bieži vaicā — vai toreiz tā vajadzēja. Es parasti atbildu — paies laiks un jūs paši sapratīsiet. Uzskatu, ka vajadzēja gan.