“Staburags” jau vēstīja, ka trešdienas, 8. oktobra pēcpusdienā traģisks negadījums uz Aizkraukles–Jēkabpils šosejas Seces pagastā prasīja 1963. gadā dzimuša motociklista dzīvību. Sākotnējā policijas informācija liecināja par paša braucēja kļūdu – nobraukšanu no ceļa un apgāšanos. Tomēr pieredzējušu amatpersonu modrība notikuma vietā atklāja pavisam citu, daudz drūmāku ainu.
Neilgi pēc pulksten 14.30 Valsts policijā tika saņemts ziņojums par “Suzuki” markas motocikla avāriju. Pirmā notikuma vietas apskates versija bija vienkārša – braucējs nespēja savaldīt spēkratu, nobrauca no brauktuves un krita. Atsaucoties uz portāla lasi.lv rakstīto, šis scenārijs sāka brukt, kad notikuma vietā ieradās ceļu satiksmes eksperts Oskars Irbītis un Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa priekšniece, pulkvežleitnante Evita Galviņa, kura pati ir kaislīga motobraucēja.
“Man kā motociklistei uzreiz radās sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Braukšanas trajektorija un pēdas neatbilda klasiskai noslīdēšanai no asfalta,” medijam atzina E. Galviņa. Galvenais pierādījums, kas lauzis sākotnējo versiju, bija bojāgājušā motociklista dārgā un kvalitatīvā ķivere – tā bija pilnībā sašķaidīta, kas liecināja par ārkārtīgi spēcīgu triecienu, nevis vienkāršu apgāšanos.
Šīs šaubas lika policijai rīkoties nekavējoties un daudz plašāk. Izmeklēšanā tika iesaistīts drons, lai apskatītu apkārtni no augšas, un operatīvi aptaujāti vietējie iedzīvotāji. Drīz vien atradās aculiecinieks, kurš bija pamanījis kādu traktoru, kas tobrīd pārvietojies neierasti lielā ātrumā.
Pārbaudot šo pavedienu, policijas darbinieki netālu no kādas fermas atrada meklēto traktoru. Skats bija šokējošs – tehnika bija notašķīta ar asinīm, bet kabīnē atrasts alkohols. Visticamākais notikumu scenārijs – traktors ar siena ķīpu, veicot kreiso pagriezienu, nav devis priekšroku pretimbraucošajam motociklistam, izraisot sadursmi.
Traktora vadītājs no notikuma vietas bija aizbēdzis. Viņa meklēšanā tika iesaistīti ne tikai policijas darbinieki, bet arī droni un dienesta suņi. Tomēr līdz ceturtdienas pēcpusdienai meklēšana rezultātus nedeva. Vēlāk, galā, apzinoties savu nodarījumu un izmeklēšanas apmērus, traktora vadītājs ceturtdien pats ieradās policijā un sniedza liecību. Uzsāktajā kriminālprocesā turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu visus notikušā apstākļus.
“Staburags” sazinājās ar Oskars Irbīti — Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) satiksmes drošības ekspertu Oskaru, smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta vadītāju. Saruna atklāja daudz dziļākas un bīstamākas tendences Latvijas ceļu satiksmē, ko CSDD pētnieki tagad aktīvi analizē, lai mainītu likumdošanu.
Sākotnējais mēģinājums iegūt informāciju par traģisko motocikla avāriju Secē pārauga sarunā, kas atklāja brutālu patiesību par Latvijas ceļu satiksmi. CSDD eksperts atklāja datus no padziļinātiem pētījumiem, kas parāda, kā šķietami nelieli pārkāpumi pārvēršas nāves spriedumos, un, kā likumdevēju bezdarbība noved pie “Zolitūdes precedentiem” uz mūsu ceļiem.
Latvijā darbojas īpaša CSDD vienība, kas izbrauc uz visiem letālajiem ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī uz avārijām ar daudziem smagi cietušajiem, piemēram, ar autobusu iesaisti. Kaut arī viņu garantētais darbības pārklājums ir 200 kilometri ap Rīgu, komanda dodas uz notikuma vietām visā Latvijā.
Šo izmeklēšanu rezultātā ir tapis unikāls datu apkopojums. Kā atklāj Oskars, kopš projekta sākuma ir detalizēti izpētīti 116 smagi ceļu satiksmes negadījumi. Pirmais pētījuma posms, pilotprojekts, kurā tika analizēti 69 gadījumi, jau ir noslēdzies, un tā atskaites ir publiski pieejamas ikvienam CSDD mājaslapā.
Šie nav tikai sausi skaitļi – tā ir katras traģēdijas detalizēta analīze, kas atklāj sistēmiskas problēmas.
Viens no šokējošākajiem atklājumiem ir piemērs, kas pilnībā sagrauj priekšstatu par “nelielu” ātruma pārsniegšanu pilsētā. Lai gan ātruma pārsniegšana kopumā ir biežākais pārkāpums, tā patiesā bīstamība slēpjas fizikā, ko autovadītāji ignorē. CSDD eksperts to ilustrē ar piemēru: “Ja pēkšņi uz ceļa izskrien gājējs, tas, kas brauc ar 50 km/h, apstāsies tā, līdz ar kājām viņam. Tad tas, kas brauc uz 60, to gājēju notrieks ar ātrumu 40 kilometri stundā.” Atšķirība ir milzīga. Autovadītājam tie ir tikai papildu 10 km/h, bet gājējam tas ir frontāls trieciens ar 40 km/h lielu ātrumu. Kāpēc?
“Ātrums nekrītās lineāri, un fizikas likumsakarība nozīmē, ka bremzēšanas ceļš nepieaug proporcionāli, bet gan kvadrātā. Trieciens ar 40 km/h cilvēkam, kā norāda eksperts, ir letāls.
Asa kritika sarunā tika veltīta elektroskrejriteņu un citu nomas braucamrīku izmantošanai, īpaši nepilngadīgo vidū. Oskars skaidri nošķir divas lietas. Personīgais mopēds: ar nokārtotām tiesībām jaunietis to drīkst vadīt no 14 gadu vecuma. Nomas transportlīdzeklis: to drīkst izmantot tikai no 18 gadu vecuma, jo nepilngadīgais saskaņā ar Civillikumu nedrīkst slēgt nomas līgumu.
Šī norma tiek masveidā pārkāpta, un atbildība, pēc eksperta domām, ir kolektīva – vecāki, kuri redz savu bērnu bankas konta izrakstus, ka maksāts par transporta nomu, kā arī pārējiem, kuri nereaģē, redzot jauniešus braucam divatā un bez ķiverēm.
Vissmagākais ir tas, ka likumdevēji sāk rīkoties tikai pēc traģēdijām. “Mums atkal ir jāgaida tas brīdis, kad likumu rakstām ar asinīm. Pat varam izdalīt atsevišķu likumdošanas kategoriju – Zolitūdes precedenti, vai ne. Kad mēs kaut ko steigā pēkšņi sākam labot,” saka Oskars Irbītis.
Viņš atgādina, ka vienīgie, kas laikus cēla trauksmi par elektroskrejriteņu bīstamību, bija Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas mediķi, kuri saskaras ar smagajām traumām ikdienā, kamēr pārējā sabiedrība klusē. Tagad likumprojekts, kas kaut cik sakārtotu šo jautājumu, un kam bija jābūt pieņemtam jau līdz aprīlim, tiek virzīts steidzamības kārtā ar cerību to pieņemt līdz gada beigām.
