Atceros, kad mani mazotnē vecāmamma ņēma līdzi uz kapsētu, vienmēr piekodināja neko kapos neņemt. Pat skaistu akmentiņu uz taciņas, par ko citu nemaz nerunājot.
Zādzība kapos nav nekas jauns, notikušas un notiek visos laikos un visā pasaulē. Es nezinu, kas vada pieaugušus, it kā prātā veselus cilvēkus doties uz kapiem nevis kādu pieminēt, bet vienkārši zagt. Vieni rokas līdz kauliem — laikam jau cerībā atrast kādu dārgumu, citi, savukārt, uzdarbojas virszemē. Dzirdēti neskaitāmi stāsti par puķēm, kas noliktas uz aizgājēja kopiņas, un vēl šausmīgāk, ja tās vēsā mierā aiz kapu vārtiem pārdod. Tādi paši stāsti ir par kapaugu stādiem, vāzēm, soliem un grābekļiem. Tāpēc jāpiekrīt vien kādam Latvijā turīgam cilvēkam, kurš savu vecāku atdusas vietas iekārtojis pieticīgi ne jau tāpēc, ka žēl līdzekļu, bet tādēļ, ka nav jēgas, jo tāpat visu nozags.
Nozagtās puķes, vāzes un grābekļi tādi “ziediņi” vien ir, salīdzinot ar to, kas nesen notika Atradzes kapsētā Koknesē, kad vairākām kapu kopiņām brutāli tika izņemtas granīta apmales. 90. gadu sākumā “bez pēdām pazuda” bronzas eņģeļa skulptūra Vietalvas kapos. Bija sāpīgi dzirdēt, ka vairs nav eņģelīša, kuru gājām apskatīt katru reizi, kad bijām kapos. Pirms vairākiem gadiem Atradzes kapos piemineklim tika nolaupīts dekors, kam bija īpaša nozīme. Te paglabāti arī mani tuvinieki, laikam jau jāpriecājas, ka kopiņas nav iežogotas ar dārgu materiālu, kas zina, vai garnadži spētu vienaldzīgi paiet garām.
Ko gan cilvēks var iesākt ar vairākām apmalēm, atliek tikai iztēloties. Vai nu aplūko un priecājas, vai arī īsteno kādu biznesa projektu. Mirušais to neredz, bet redz palicēji. Tie, pirmām kārtām, ir finansiāli zaudējumi, jo, piemēram, 3×3 m apmale maksā no 600 līdz 700 eiro, nerēķinot darbu tās uzstādīšanā. Tomēr smagākais ir morālais trieciens tuviniekiem. Precīzi bija teikts kādā komentārā — spļāviens sejā palicējiem. Palicējiem, kuri vēlējās skaisti sakārtot savu tuvinieku atdusas vietas, dodot to labāko, ko vien varēja atļauties. No sejas spļāvienu noslaucīsi, bet no sirds nekad.
Manuprāt, ja cilvēks zog no kapa, viņš nezog tikai apmali, solu, ziedus. Viņš zog mieru un svētumu. To nevar labot ne atvainošanās, ne nožēla, un šāda rīcība ir pelnījusi sodu. Kas paceļ roku pret mirušajiem, pats jau ir garīgi miris.
