Meteoroloģijas ābece: kā saprast laika apstākļu prognozes

“Šodien gaidāms mākoņains laiks, brīžiem snigs...” — šis teikums mums šķiet pašsaprotams, taču meteoroloģija ir precīza zinātne, kurā katram apzīmējumam ir savi stingri noteikumi. Vai zinājāt, ka meteoroloģiskā diennakts nesākas pusnaktī un ka “atkala” nav vienkārši ledus uz ceļa? Šajā rakstā skaidrojam, kā sinoptiķi sadala diennakti, ar ko atšķiras lietus no smidzināšanas un cik ballēs tiek mērīts mākoņu daudzums virs mūsu galvām. Lai turpmāk laika apstākļu prognozes jums vairs nesagādātu pārsteigumus, sadarbībā ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centru esam sagatavojuši ceļvedi, kas palīdzēs izprast meteoroloģisko terminu patieso nozīmi.
Kā ir sadalīta meteoroloģiskā diennakts?
Diennakts minimālā un maksimālā gaisa temperatūra, kā arī 12 stundu nokrišņu daudzums ierasti prognozēs tiek norādīts diviem laika periodiem: naktij un dienai. Saskaņā ar vasaras laiku meteoroloģiskā nakts ilgst no pulksten 21.00 līdz 09.00, bet diena — no pulksten 09.00 līdz pulksten 21.00, savukārt saskaņā ar ziemas laiku — analogi no 20.00 līdz 08.00 un no 08.00 līdz 20.00.
Prognozēs un brīdinājumos tiek izmantots arī detalizētāks laika intervālu dalījums, lai nodrošinātu precīzāku informāciju par paredzamo parādību iestāšanās vai norises laiku.
Kādi ir galvenie nokrišņu veidi?
Nokrišņus klasificē pēc to fāziskā stāvokļa (šķidrs, ciets vai jaukts) un izcelsmes. Galvenie nokrišņu veidi ir smidzināšana, lietus, slapjš sniegs, sniegs, atkala (jeb sasalstošs lietus vai smidzināšana) un krusa. Katram no tiem ir raksturīgi specifiski veidošanās apstākļi un fizikāli procesi.