Savs ģerbonis būs arī Mazzalves pagastam. Akcentējot piederību Sēlijai, izmantotas tai raksturīgās krāsas.
Mazzalves pagastam ir bagāta vēsture. Ērberģes muižas pirmsākumi rodami jau 15. gadsimtā. 19. gadsimta sākumā muižā sāka saimniekot baronu fon Hānu dzimta. Tā bija sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā ieceļojusi jau 14. gadsimtā un kam piederēja vairāki īpašumi Kurzemē, Zemgalē un arī Krievijā. 1806. gadā Ērberģes muižu kopā ar Salas pusmuižu iegādājās fon Hānu dzimta, kas 1868. gadā uzcēla muižas kungu māju klasicisma stilā — tā arī ir galvenā muižas ēka, ar kuru mazzalvieši asociē pagasta identitāti. Pēc muižas atsavināšanas barona fon Hāna ģimene pārcēlās dzīvot uz Ērberģes dzirnavām, bet bijušajā muižas mājā no 1922. līdz 1927. gadam bija Latvijas pasta nodaļa, no 1930. gada — pamatskola. Pagasts atrodas Sēlijas ziemeļrietumos, Mēmeles kreisajā krastā, Lietuvas pierobežā. Greznajā pagasta ģerbonī attēlots sarkanā laukā pretēji vērsts sudraba gailis (vācu valodā “der Hahn” — gailis) ar zelta knābi, seksti un nagiem.
Ģerboņa augšējā stūrī redzama smaržīgā rūta. Līdz šim heraldikā tāds simbols nav redzēts. Rūta ir Lietuvas nacionālais zieds, un šajā ģerbonī tas simbolizēs Mazzalves dienvidu kaimiņus.
Lai pagasta ģerbonis atšķirtos no Hānu dzimtas ģerboņa, kā arī tiem Latvijas pašvaldību ģerboņiem, kuros attēlots gailis, Mazzalves sudraba gailis ir pavērsts uz labo pusi — līdzīgi kā sudraba briedis Sēlijas ģerbonī, uzsverot pagasta piederību Sēlijai.
Kā informē Aizkraukles novada pašvaldība, dome ģerboni apstiprinās marta sēdē, pēc tam Kultūras ministrija to reģistrēs Ģerboņu reģistrā.
Uzziņa
Pēc internetā pieejamās informācijas, līdz šim gailis attēlots Gailīšu pagasta, Madonas novada, Māra Gaiļa dzimtas un Mārtiņa Ruciņa dzimtas ģerboņos.
