Sēlijas poligonā notika militārās mācības “Baltic Trust 25”. Tajās piedalījās daudzu Latvijas un sabiedroto valstu militāro un civilo struktūru pārstāvji. Mācību galvenais uzdevums bija testēt bezpilota lidaparātus, tautā sauktus par droniem, un to pārtveršanas sistēmas.
Kopumā mācībās piedalījās aptuveni 470 dalībnieku gan no Latvijas, gan citām NATO dalībvalstīm, tostarp Zviedrijas un Vācijas. Mācībās piedalās arī 28 industrijas pārstāvji no vairākām Eiropas Savienības valstīm, kuru veidotos projektus izmēģina bruņoto spēku speciālisti.
Ļauj patverties zem neredzama kupola
Žurnālistus poligonā ielūdza pēc mācību aktīvās fāzes. Līdz ar to nebija iespējas vērot apstākļus, kas pietuvināti reālam uzbrukumam. Tā vietā varēja vērot demonstrējumus, kuros viena puse gaisā pacēla dronu, bet otra centās to neitralizēt, tajā skaitā pārtvert un pārņemt pilnu kontroli pār to.
Interesentu vidū bija ne tikai Nacionālo bruņoto spēku, bet arī Iekšlietu ministrijas pārvaldībā esošo iestāžu — Robežsardzes un Valsts policijas pārstāvji. Poligonā varēja klātienē aprunāties ar katru no ražotājiem, izvērtēt viņu piedāvāto produktu atbilstību situācijām, kādas ir vai var izveidoties Latvijā.
Drona pārņemšanu veic ar ierīci, kas tautas valodā saukta par džameri jeb jaucēju. Militārais termins tam ir radioelektroniskās traucēšanas ierīce dronu pārtveršanai. Mediju pārstāvjiem demonstrēja gan portatīvos džamerus, kas līdzīgi lielam šaujamierocim, gan uz transportlīdzekļa ierīkotus. Dažas ierīces veica tikai dronu neitralizēšanu, turpretī “gudrākās” to operatoram ļāva pilnībā pārņemt lidaparāta vadību. Citas sistēmas ap sevi veido virtuālu kupolu, kas daudzu metru radiusā nomāc jebkura lidaparāta darbību. Vairākas no šīm sistēmām reāli darbojas ārvalstīs, piemēram, rūpējas par lidostu drošību.
Iekārtas pilnveido pa dienām
Apvienotā štāba mācību pārvaldes pārstāvis un šo militāro mācību direktors pulkvežleitnants Janeks Drinks stāsta, ka mācību laikā dronus pacēla pat 3 km augstumā. Viņš arī atklāja, ka šī bija pirmā reize, kad Latvijā, militārajās mācībās iekļāva arī civilās industrijas pārstāvjus. Viņš arī atzīst, ka dronu un to pārtveršanas sistēmu jomā attīstība ir ļoti dinamiska. Tas nozīmē, ka vakardienas jaunumi var nebūt aktuāli rīt, to pilnveidošana notiek pa nedēļām, pat dienām. Tāpēc ir būtiski militārajām struktūrām sadarboties ar industriju, kompānijām, kas tos izstrādā. Līdz ar to mācību laikā uzņēmumu pārstāvji varēja apzināt tos virzienus, kuri ir būtiski militārajām struktūrām. Janeks Drinks atklāja, ka jau tagad Latvijas bruņoto spēku īpašumā ir vairākas šajās mācībās izmantotās iekārtas. Jautāts par demonstrēto ukraiņu dronu, kurš palika “neuzvarams”, kad pārējos dronus pārtvēra, mācību direktors paskaidroja, ka ir liela atšķirība starp civilajiem droniem, to programmnodrošinājumu un militārajiem, šajā gadījumā ukraiņu dronu. Tāpat ne mazāk svarīgs ir dronu pilotu zināšanu līmenis.
Tiešsaistes video no Ukrainas frontes
NATO komunikācijas aģentūras pārstāvis sacīja, ka šādas mācības sešus gadus rīko Nīderlandē, bet šogad tās pietuvinātas daudz reālākiem kaujas apstākļiem. Trijās no mācību dienām notika 48 dažādu kaujas situāciju izspēles. Šī ir lieliska iespēja sistēmu ražotājiem saņemt tūlītēju vērtējumu no to lietotājiem.
Izvērtējot šajās mācībās paveikto, NATO pārstāvis sacīja, ka šāda tipa mācības Sēlijas poligonā rīkos arī nākamajā gadā augusta vidū.
Pēc šiem skaidrojumiem sākās dažādi kaujas operāciju demonstrējumi. Vēl pirms tiem klātesošie varēja ieskatīties reālajā situācijā, kāda tā ir konkrēti tajā brīdī Ukrainas — Krievijas kara frontes līnijā. Ukrainas armijas pārstāvis pieslēdzās vienam no frontes sektoriem un klātesošie ekrānā varēja redzēt attēlus no aptuveni piecdesmit droniem, kuri tajā brīdī bija pacelti Ukrainas debesīs. Kopumā ikdienā ukraiņu karavīri šādi monitorē ap diviem tūkstošiem dronu. Līdz ar to var plānot nākamos uzbrukumus pretiniekam.
