Lielai mīlestībai attālums nav šķērslis

Mīlestība var mainīt cilvēka dzīvi, likt atteikties no perspektīva, labi apmaksāta darba, mērot tūkstošiem kilometru, lai būtu kopā ar mīļoto cilvēku. Viens no šādiem reti skaistiem stāstiem ir par Merujertu un Kasparu Ivanāniem. Puisi no Aizkraukles, kurš iemīlēja meiteni no tālās Kazahstānas. Pagājuši jau desmit gadi, kopš Merujerta, kuru radinieki sauc par Miku, ir aizkraukliete. Viņa joprojām cītīgi mācās latviešu valodu, jo vēlas to zināt teicami. Citādi vārdi pār lūpām nenākot. Mājsēdes laiks viņai licis apgūt jaunu nodarbi — makramē, kas tautā pazīstama kā mezglošana. Arī te viņa vēlas sasniegt maksimumu — darināt tērpus mezglošanas tehnikā.
Vienojas par kāzām
— Kā no piecus tūkstošus kilometru tālās Kazahstānas nonācāt Aizkrauklē?
— Tas ir interesants stāsts. Pirms tam pat nedomāju par to, ka varētu dzīvot ārzemēs. Pat ne darba dēļ. Strādāju starptautiskā uzņēmumā, un man piedāvāja darbu Apvienotajos Arābu Emirātos. Tajā laikā, kad apdomāju šo jautājumu, internetā iepazinos ar puisi no Latvijas, savu tagadējo vīru. Kopš tā laika pagājuši 12 gadi. Toreiz abi bijām jaunāki, sākumā tas viss šķita vairāk kā joks. Sarakstījāmies apmēram pusgadu. Viņš no Latvijas aizbrauca strādāt uz Īriju celtniecībā un aicināja mani ciemos pie sevis. Sākumā piekritu, bet vēlāk nobijos, sameloju, ka darba dēļ nevaru.