Reizi gadā Pļaviņas kļūst par īpaši apmeklētu vietu, kad dabas māte un Daugava sāk kustināt ledu. Ne katru pavasari gan ir ko kustināt un redzēt, viss beidzas īsti pat nesācies, bet šoreiz upei bija iespēja parādīt savu varenību. Ja vēl nedēļas sākumā šķita, ka viss notiks tā mierīgi un bezkaislīgi, tad nākamās dienas jau radīja zināmu satraukumu, dzīvojot neziņā, — būs plūdi vai nē. Kā vēl nesen teica cilvēki, kuri visu mūžu nodzīvojuši mūsu likteņupes krastos — daba ir daba, un tās gaitu līdz galam paredzēt nevar nekad. Turklāt pie Pļaviņām ar vareno Daugavu satiekas spēcīgā Aiviekste, kas situāciju ik pavasari tikai saasina.
Cilvēku šajās dienās Pļaviņās patiešām ir bijis vairāk. Daudzi piestāj garāmbraucot, citi speciāli turp dodas, un nemainīgs ikdienas pastaigas maršruts gar upi ir arī vietējiem iedzīvotājiem. Visi ar interesi vēro ūdens un ledus mijiedarbību. Lai arī šogad ledus gabali un sablīvējumi nav tik iespaidīgi kā citreiz, ko redzēt ir, un tas vienmēr izraisa apbrīnu, vērojot un meklējot jaunas ledus instalācijas šajā dabas izrādē.
Kamēr pilsētas viesiem ledus iešana galvenokārt ir kā saistoša izrāde, pļaviņiešiem tās ir ikgadējās bažas par iespējamajiem plūdiem. Iedzīvotāji jau gadiem pārdomā, kādi var būt scenāriji, kā rīkoties, ko gaidīt un ko nē. Tomēr līdz galam pie tā pierast nevar, tāpēc ir atvieglojums, kad viss ir garām.
Šogad pašvaldība vairākās vietās pie Daugavas un Aiviekstes izvietoja videokameras, un ikviens tiešsaistē var vērot upēs notiekošo. Šo iespēju jau daudzi novērtējuši. Tas, iespējams, mazinājis cilvēku ierašanos Daugavas malā, jo visu var redzēt mājās.
Tomēr nemainīgi katru gadu ir viens — ledus krāvumi Daugavā piesaista arī pārgalvniekus, kuri meklē gan asākas izjūtas, gan labākus fotokadrus, cenšoties uzkāpt uz kāda ledus gabala. Tādu netrūkst arī šogad. Tā kā ūdens līmenis nav bijis pārāk augsts, ledus gabali nav pārāk tuvu krasta augšmalai, kas rada vēl lielāku bīstamību, bet vilinājums arī ir lielāks. Pati esamu apturējusi bērnus, kuri jau grasījās kāpt pāri dambja barjerai, lai dotos pēc kārtējā foto. Pārgalvīgi gan nav tikai bērni vai pusaudži, bet arī pieaugušie, turklāt nereti kopā ar saviem mazgadīgajiem bērniem. Par laimi šogad gan tādu ir mazāk.
Kamēr cilvēki stāv krastā un apbrīno tur notiekošo, šķiet — var dzirdēt upes nopūtu, sakopojot visus spēkus, lai ledu virzītu uz priekšu. Kopā ar to aizpeld pa kādam nolauztam kokam, suņa būdai vai citai nepieskatītai lietai. Līdz nākamajam gaidpilnajam pavasarim…
