Septembris ir laiks, kad lavandas priecē ar pēdējiem šīs sezonas ziediem, bet uzzied dzeja, jo ir Dzejas dienas. Tās abas ir cieši saistītas ar vietalvieti Ilzi Ziediņu. Pirms pāris gadiem “Staburags” rakstīja par viņas izveidoto lavandu dārzu un darbošanos savā uzņēmumā “LavanDulla”. Pirms gada iznāca viņas pirmā dzejoļu grāmata ar pašas zīmējumiem, kam dots likumsakarīgs nosaukums — “Lavandas iedvesmota”. Ar dzejas lasījumiem viņa turpina ceļu pie lasītājiem, un pirmā pieturvieta bija Pļaviņu bibliotēkā.
Laiks darīt
Ilze teikusi tādus vārdus: “Pietiek ar ideju, tik sīku kā lavandas sēkliņa, lai piepildītu savus sapņus.” Par sapņiem un to piepildījumu saruna ar Ilzi.
— Ar dzeju jau sen esat uz “tu”?
— Dzejoļus esmu rakstījusi, cik sevi pazīstu. Tie bija kā manas pārdomas par dzīvi un izjūtām vai meditācija, kā to šodien populāri dēvē. To var redzēt manos pierakstos, kas saglabājušies gadiem. Kad studēju Jelgavā, daudz laika pavadīju pārbraucienos ar sabiedrisko transportu, un biļešu otra puse vai piezīmju lapiņas bija mans “audekls”, kur pierakstīju dzejas rindas.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.