— Sērene ir jūsu dzimtā puse?
— Nē. Mana dzimtā ir Cēsu puse — Amata, pēc tam vecāki aizgāja uz Valmieru. Kad man bija gadi septiņi, pārcēlāmies uz Sēreni. Vecāki izšķīrās, un mamma ar mani un piecus gadus jaunāko māsiņu atnāca uz šejieni. Toreizējā Stučkā dzīvoja viņas māsa. Sāku mācīties Stučkas 2. vidusskolā. Pēc 8. klases, kad vējš galvā, aizskrēju uz Rīgu. Draudzenes gāja, es līdzi. Kāda gan 15 gados saprašana?
Rīgu nezināju, iepriekš tikai pāris reižu biju galvaspilsētā bijusi — pirmo reizi Zooloģiskajā dārzā, otro — cirkā, kas man nepatika. Zooloģiskais dārzs asociējas nevis ar redzētajiem dzīvniekiem, bet gan ar to, ka pie kioska ieraudzīju melnādainu vīrieti. Tajos laikos! Man melnādaini cilvēki saistījās ar Zentas Ērgles grāmatu “Ieviņa Āfrikā”, man bija arī tumša gumijas lelle Ieviņa. Un tagad cilvēks ar tumšu ādas krāsu stāv pie kioska! Pēc tam, kad man jautāja, ko zoodārzā redzēju, atbildēju — nēģeri.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
