Šādi sacīja Slavojs Žižeks, viens no iestudējuma “Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis” varoņiem. Savā ziņā tam var piekrist.
Šonedēļ Jaunā Rīgas teātra izrāde notika Aizkraukles kultūras centrā, un biļetes uz to bija izpirktas. Iestudējuma pamatā ir divu pretstatu — slovēņu filozofa, politkorektuma un neoliberālisma kritiķa, marksisma piekritēja Slavoja Žižeka un kanādiešu klīniskās psiholoģijas doktora Džordana Pītersona — domu sadursme. 2019. gada aprīlī Žižeks un Pītersons tikās publiskajā diskusijā Toronto. Diskusija tika reklamēta kā divu populāru akadēmiķu mērošanās ar intelektu, tomēr daudziem tā sagādāja vilšanos, jo intelektuālo sadursmi tā arī nesagaidīja.
Uz skatuves tikās divi aktieri — Vilis Daudziņš (Žižeks) un Kaspars Znotiņš (Pītersons). Izrāde sākas ar abu tēlu fizisku cīkstēšanos, līdz ekrānā parādās kadri, kas filmēti Toronto. Arī skatuves iekārtojums ļoti līdzīgs kā uz ekrāna. Vēlāk Pītersons savā tekstā it kā starp citu iestarpina, ka diskusija notiek Rīgā.
Abi intelektuāļi ir atšķirīgi it visā, ne tikai uzskatos. Žižeks uz skatuves ir lētā polo kreklā un džinsos un atgādina pavisam vienkāršu iedzīvotāju, nevis graduētu filozofu. Šķiet, marksists citādāks nevar būt. Vilis Daudziņš arī meistarīgi atdarina Žižeku gan ar balsi, gan mīmiku un žestiem — šņaukājas, rausta kreklu, paspūruši mati, runa bez smalkiem izteicieniem. Pītersons ģērbies trīsdaļīgā uzvalkā, ar rūpīgu matu sakārtojumu un apdomā katru savu žestu un teikto vārdu. Līdz ar to Znotiņam grūtāk ir noturēt publikas uzmanību nekā Daudziņam, kurš nepārtraukti knosās un raustās.
Katrs nāk klajā ar savu patiesību, šķiet, neapstrīdamu, un katra kā bumba laukumā lido no vieniem vārtiem uz otriem. Par katru patiesību izrādes laikā gribas aizdomāties, bet nav jau laika, jo bumba jau lido uz otra pretinieka vārtiem. Pie kura domām apstāties — pie Žižeka vai Pītersona? Izrāde nav tikai vārdu sadursme, bet arī atgādinājums, ka cilvēks ilgojas pēc skaidrī-
bas. Kā dzīvot laikā, kad robežas starp labo un ļauno, brīvību un atbildību, patiesību un manipulatīvu viedokli kļuvušas tik trauslas?
Starpbrīdī dzirdēju dialogu starp diviem skatītājiem: vai tev patīk? Atbilde bija: ja domā līdzi, ko viņi saka, tad patīk. Un tā arī ir. Žižeks un Pītersons uz skatuves ir kā simboli divām pasaulēm — vienā valda brīvība, ironija un haoss, otrā — kārtība, atbildība un ticība struktūrai. Bet vai šis duelis nav arī mūsos pašos? Ikdienas sarunās, komentāros internetā, pat ģimenē mēs taču nepārtraukti cīnāmies starp vēlmi būt saprastiem un bailēm no “nepareizā” viedokļa.
Un cik bieži mēs patiesi ieklausāmies otrā, nevis tikai gaidām savu kārtu runāt. Izrāde liek domāt, tāpēc labprāt to skatītos vēlreiz, arī lai baudītu aktieru lielisko spēli.
Iestudējuma “Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis” pirmizrāde bija 2022. gada 11. oktobrī, režisors Alvis Hermanis.
