"Lai izraisītu strīdu sociālajos tīklos"? Kāpēc daudzi nepamatoti filmē amatpersonas

Tiesībsarga birojs kopā ar Datu valsts inspekciju izstrādājis vadlīnijas, kas nosaka, kādos gadījumos drīkst filmēt un fotografēt valsts un pašvaldības iestādēs strādājošos, bet kādos gadījumos datu apstrāde nav tiesiski pamatota. Amatpersonas filmēšana varot būt atļauta, ja tas nepieciešams cilvēka likumīgo interešu aizsardzībai, sabiedrības informēšanai vai acīmredzama pārkāpuma fiksēšanai. Taču tad jāspēj pamatot šādas datu apstrādes nepieciešamību. Arvien biežāki ir gadījumi, kad amatpersonas tiek filmētas bez objektīva iemesla. Daļa iedzīvotāju šādi rīkojas, jo subjektīvi uzskata to par sabiedrības interešu aizstāvību, savukārt citi — lai izraisītu strīdu vai pievērstu sev uzmanību sociālajos tīklos.

LEONS LĪDUMS, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs

— Mūsdienās sabiedrības tiesības uz informāciju un kontroles mehānismi ir pašsaprotama demokrātijas daļa, tāpēc filmēšanu nevar uzskatīt par problēmu, ja tā tiek veikta saprātīgi un ar skaidru mērķi. Grūtības rodas tad, kad filmēšanas nolūks nav saistīts ar sabiedrības interešu aizsardzību vai kāda procesa fiksēšanu, bet gan ar provokāciju, uzmanības piesaistīšanu vai darbinieku emocionālu ietekmēšanu.

Aizkraukles novada pašvaldībā strādājošie ikdienā risina ļoti dažādas situācijas un apkalpo dažādus cilvēkus, un viņiem ir svarīgi strādāt vidē, kur valda savstarpējā cieņa. Ja filmēšana tiek izmantota kā instruments konflikta izraisīšanai, tas nepalīdz atrisināt nevienu problēmu — gluži pretēji, apgrūtina saziņu un kavē konstruktīvu darbu.