Sirsnīgs, krāšņs un emocijām piepildīts bija koncerts “Krokusu krāsās” Skrīveru kultūras centrā, kur senioru deju kopa “Aiva” svinēja 20 gadu jubileju. Uz skatuves kā pavasara krokusi uzplauka gan pašas jubilāres, gan draugu kolektīvi.
Turpina ziedēt un iedvesmot
Kopā ar jubilārēm uz skatuves sanāca draugu kolektīvi — “Vīzija” no Jaunjelgavas, “Junda” no Kokneses, “Sniega roze” no Siguldas, “Vijas” no Ikšķiles, “Madara” no Salaspils, “Astras” no Ogres un “Vēlreiz” no Bauskas.
Pārfrāzējot dziesmas vārdus, kuras pavadījumā deju kopas uznāca uz skatuves, var teikt, ka nebija visu iespējams izstāstīt vienā stāstā un izdejot vienā dejā. Tāpēc dejas mijās ar stāstiem, kurus atklāja “Aivas” dejotājas Ligita Dāvidniece un Mārīte Saule.
“Tāpat kā krokusi, kas katru gadu drosmīgi izlaužas cauri sniegam, tā arī “Aiva” jau 20 gadus ar prieku, neatlaidību un mīlestību pret deju turpina ziedēt un iedvesmot. Tā arī mēs kā krokusi caur gadiem galvas ceļam, ar smaidu, gaišām atmiņām dejas soli ejam,” sacīja Ligita Dāvidniece. Savukārt Mārīte Saule piebilda: “Dejā laiks uz brīdi apstājas. Deja ir tā, kur kustības satiekas ar dzīves pieredzi. Šie 20 gadi bijuši piepildīti ar ritmu, draudzību, smaidiem un kustību prieku. Katra deja mums ir apliecinājums tam, ka gadi nav šķērslis, bet gan bagātība, kas spēj uzturēt možu prātu un siltu sirdi arī pēc daudziem kopā pavadītiem gadiem.”
“Šodien visi ir krokusu krāsās — pavasarīgi, koši un dzīvības pilni. Cauri sniegiem laužas pirmie zaļumi kā dzirksteles pavasarī, kā cerīgs sapnis pēc ziemas, kā pavasara sirdspuksti. Tādas šodien ir “Aivas” dāmas,” savas dejotājas raksturoja kopas vadītāja Tatjana Petrovska.
Vadītājas — arvien jaunākas
“Aivas” pirmsākumi rodami 2006. gadā, kad pie pensionāru biedrības tika izveidota senioru deju grupa “Īves”. Droši vien nosaukums bija izdomāts par godu toreizējam pensionāru biedrības vadītājam Jānim Īviņa kungam. Vēlāk izrādījās, ka ir jau grupa ar tādu nosaukumu, tādēļ to pārdēvēja par “Aivu”. Sākumā grupā dejoja 10 dejotājas. 10. jubilejā viņu skaits bija gandrīz dubultojies — 18. Šogad “Aivā” atkal ir 10 dalībnieces.
Pirmā grupas vadītāja bija Inese Eriņa, bet 2010. gadā dejotājas palika bez vadītājas. Pēc tam viņas vērsās kultūras namā ar lūgumu paņemt savā paspārnē. Tas notika, un kolektīvs ieguva pastāvīgas mājas. Jau toreiz Laimdota Andersone bija nodibinājusi Latvijas Senioru deju apvienību un piekrita padarboties arī ar skrīverietēm. 2012. gadā ar “Aivu” sāka strādāt Maija Fedoruškina, bet 2021. gada septembrī vadītājas pienākumus uzņēmās Regīna Grebežniece. Šajā sezonā ar “Aivām” kopā ir Tatjana Petrovska. Dejotājas atzina, ka viņu vadītājas kļūst arvien jaunākas.
Pa šiem gadiem Latvija izbraukāta krustu šķērsu. Vieglāk ir pateikt, kur jubilāres nav bijušas, nekā nosaukt apmeklētās vietas. Visērtāk aizbraukt uz Ogri un Ikšķili, jo uz turieni aizvizina elektrovilciens, bet uz Jaunjelgavu no Skrīveriem pārceļ “Balta kaza”. “Aivas” savu dejotprasmi apliecinājušas arī Igaunijā un Lietuvā. Tāpat viņas piedalās visos Skrīveru pensionāru biedrības pasākumos.
Sarunas pārtrauc ar svilpienu
Jubilejas jeb Krokusu ballē sagaidīti tuvāki un tālāki draugi, katrs kolektīvs bija atbraucis ar savu deju, kam sava nokrāsa, kopā veidojot krāsainu, raibu mozaīku. Turklāt katrs kolektīvs no jubilārēm saņēma savas krāsas krokusu.
Zīmīgi, ka pirmās uzstājās “Sniega rozes” no Siguldas. Šo kopu vada kādreizējā skrīveriešu vadītāja Maija Fedoruškina. Ar Maiju “Aivām” atmiņā viena interesanta situācija. Mēģinājumā tika dejots, kaut kas nesanāca, visas apstājās un sāka runāt. Vadītāja kaut ko teica, bet neviena neko nedzirdēja, jo visas aizrautīgi sarunājās. Pēkšņi atskanēja svilpiens. “Mūsu skolotāja, divus pirkstus mutē ielikusi, iesvilpās,” saka Mārīte Saule. Iestājās mēms klusums. Pēc tam dāmas vadītājai lūdza piedošanu un uzdāvināja svilpi.
Starp īpaši gaidītajām viešņām bija arī “Madaras” dejotājas no Salaspils, kuru vada Regīna Grebežniece, kura vēl tikko deju soļus ierādīja arī “Aivai”. “Pateicoties Regīnai, mēs esam piedalījušās daudzos lielkoncertos,” atklāja Ligita Dāvidniece. Turklāt lepnums arī par to, ka ar skrīverietēm kopā strādājusi “Latvijas lepnuma 2025” laureāte. Šo pagodinājumu Regīna Grebežniece pērn saņēma nominācijā “Sirdsdarbs”.
Apsveikuma vārdi tika arī jaunajai vadītājai Tatjanai Petrovskai, kuru mīļi dēvē par Taņu. Savu vadītāju skrīverietes dala ar Kokneses “Jundu”.
Lietus nespēj nobiedēt
20 gadu laikā “Aivas” dejotājām nav trūcis kuriozu — kurpei noplīst zole, līdzi paņemti nepareizie svārki, turklāt, mainoties auguma aprisēm, vienai tērps kļuvis par mazu, citai savukārt par lielu, bet ar visu tikts galā, dejas godam nodejotas, un šodien par to var pasmaidīt.
Dejotājām atmiņā palicis Vasarsvētku koncerts Grīziņkalnā, kurā piedalījās arī citi dāmu deju kolektīvi. Laika ziņās solīja lietu, un skrīverietes bija bruņojušās lietusmēteļiem. Prognozei gan nepievērsa lielu uzmanību — palīs un pārstās. Kad bija jāiziet uz skatuves, sāka līt. Lija piecas stundas, projām iet nevarēja, jo bija jādejo. “Bija briesmīgi, bet mēs, lietusmēteļos tērpušās, dejojām smaidīgām sejām,” atceras dejotājas. Lietus lija un lija. Koncerta organizatori, izprotot apstākļus, saīsināja priekšnesumu laiku. Tā vēl lāgā nepaguva atsperties, kā deja jau beidzas! Dejotājas bija pārsalušas, sildījās ar karstu kafiju, un kādai arī pirmoreiz mūžā konjaks šķita garšīgs. Neviena nešķendējās, smaidīja un pasmējās par sevi, trakajām sievietēm, kuras kaut kāds štrunta lietus un vējš nevar nobaidīt!
20. jubilejas koncertu izdejoja Daina Elksnīte, Zigrīda Starka, Inta Ratniece, Lidija Zībarte, Mārīte Saule, Daina Sakse, Dzintra Gabranova, Elita Baiba, Mārīte Grava, Ligita Dāvidniece, kurām līdzi dzīvoja arī Tatjana Petrovska. “Aivas” paldies sacīja Skrīveru kultūras centram, pensionāru biedrībai, pagasta pārvaldei, dienas centram, folkloras kopai “Dimti”, draugu kolektīviem, visiem skatītājiem un pirmajām deju kopas dejotājām par to, ka “Aiva” turpinās 20 gadu garumā.
Savukārt apsveikumi un laba vēlējumi plūda no pagasta pārvaldes, kultūras centra, skatītājiem un draugiem, apliecinot — “Aiva” ir kolektīvs ar sirdi un dvēseli.
Koncerts aizritēja krāsains — gluži kā ziedošs krokusu lauks, kur katrs zieds piešķir savu īpašo toni kopīgajam skaistumam.
