Andra Zālīša publicētās pārdomas un pārliecība laikraksta “Staburags” 7. decembra numurā ir tik tendenciozas, nepārliecinošas un man aizvainojošas, ka nepieciešams atbildēt. “Vai dedzināt “Sūnu ciema zēnus”?” jautā A. Zālītis, it kā savā rakstā es būtu analizējis vai vērtējis Andreju Upīti kā rakstnieku. Sava redzesloka un zināšanu paplašināšanai ir vērts lasīt arī Kārļa Marksa, Ļeņina, Ādolfa Hitlera rakstu darbus, taču nevienam nenāk prātā to vārdos saukt skolas un ielas. Norvēģi ir tikuši skaidrībā par Knutu Hamsunu, lietuvieši — par Petru Cvirku, latviešiem ir skaidrība par Vili Lāci, vienīgi daži skrīverieši netiek skaidrībā par komunistu, kolaboracionistu un padomju varas vadoni Andreju Upīti. A. Zālītis raksta, ka es izraujot fragmentus no konteksta, bet, nenorādot no kāda, min, ka mana raksta teksti pārkopēti no “dzeltenās” preses un es vados no tantīšu tenkām. Informāciju par Upīti es smēlos izdevumos: ““Atmiņas par Andreju Upīti”, “Liesma”, 1977.; Kārlis Krauliņš “Andrejs Upīts”, “Liesma”, 1979; “1918. — 1920. g. LR Pagaidu valdības sē
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
