Koknesē turpinās tematiskās darbnīcas par plānotā vēja parka attīstību Aizkraukles un Kokneses pagastā. Uz pirmo tikšanos ar iedzīvotājiem un citiem interesentiem bija ieradušies atjaunīgās enerģijas attīstītāja “European Energy” grupas uzņēmuma “Rivereto” pārstāvji, kā arī eksperti, kuri iesaistīti ietekmes uz novērtējuma vidi izstrādē.
14 hektāros 14 turbīnas
Tikšanās laikā tika skaidroti ar projektu saistītie jautājumi — sākot no trokšņa un mirgošanas efekta līdz pat iespējamiem vides riskiem, vienlaikus uzklausot arī iedzīvotāju bažas un iebildumus.
Attīstītāja Dānijas uzņēmuma “European Energy” pārstāvis Roberts Rundelis informēja, ka pagaidām vēl notiek plānotās ieceres pētīšana — vai šajā vietā var kaut ko attīstīt, vai te var izbūvēt vēja turbīnas. Sākotnēji bija plānots izvietot līdz 19 turbīnām, kuru augstums būtu līdz 250 metriem, tagad plānojumā to skaits dažādu iemeslu dēļ samazināts līdz 14.
Ja parks tiktu attīstīts, Ministru kabineta noteikumi paredz ikgadējos maksājumus par katru megavatu. Maksājums tiek sadalīts mājsaimniecībām, kas ir divu kilometru zonā no turbīnām. Platības ziņā tie būs 14 hektāri — pa hektāram katrai turbīnai. Ja tiks ierīkotas 14 turbīnas, tad katru gadu 250 000 eiro būs jāsadala 52 mājsaimniecībām un pašvaldībai.
Tomēr tieši šis jautājums izraisīja vienu no aktīvākajām diskusijām. Kāda iedzīvotāja pauda viedokli, ka kompensāciju esamība pati par sevi liecina par iespējamu kaitējumu. Viņasprāt, rodas loģisks jautājums — kāpēc vispār īstenot projektu, kas var negatīvi ietekmēt cilvēku dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi? Attīstītāja pārstāvis savukārt uzsvēra, ka runa nav par kaitējumu, bet gan par ietekmi, kas dažkārt var būt subjektīvi uztverta. Viņš norādīja, ka neviena mājsaimniecība neatradīsies tuvāk par 800 metriem no turbīnām un šāds attālums tiek uzskatīts par pietiekamu, lai būtisku negatīvu ietekmi novērstu.
Ceļiem jābūt izturīgiem
Cita iedzīvotāja uzsvēra, ka projekta dokumentos bija minētas 22 turbīnas, nevis 19, un uzņēmuma pārstāvim šādas nianses būtu jāzina. Tāpat koknesiete interesējās par pievadceļiem, kā tie ietekmēs iedzīvotāju dzīves kvalitāti. R. Rundelis atbildēja, ja vēja parks tiek būvēts, tad ceļiem jānodrošina tāda izturība, lai var veikt visus nepieciešamos pārvadājumus.
Ne mazāk svarīgs bija jautājums par valsts atbalstu. Iedzīvotāji interesējās, vai projekts tiks finansēts no publiskajiem līdzekļiem, taču attīstītājs uzsvēra, ka tas balstās tikai uz tirgus nosacījumiem. Pēc viņa teiktā, plānots, ka vēja parkā saražotā elektroenerģija būs konkurētspējīga un ļaus piedāvāt zemāku cenu nekā šobrīd tirgū — aptuveni 30 eiro par megavatstundu.
Sarunas gaitā izskanēja arī jautājumi par zemes īpašumtiesībām — cik lielas platības pieder Latvijas pilsoņiem? Tika norādīts, ka liela daļa teritorijas pieder Dānijas pilsonim, kas, pēc iedzīvotāju domām, varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Attīstītāja pārstāvis gan uzsvēra, ka bez zemes īpašnieku piekrišanas turbīnu izbūve nav iespējama un visi līgumi tiek slēgti saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Kad apspriešanas sapulce notika Aizkrauklē, uz to bija sanākuši iedzīvotāji, kuriem saistība ar vietu, kur plānots izbūvēt vēja parku. Neviens no klātesošajiem nepiekrita, ka viņa īpašuma tuvumā būs vēja parks.
Videi draudzīgāks veids
Cilvēki interesējās, kurš ceļš tiks izmantots — tas, kurš ved pa purvu, vai tas, kas pie Kaplavas pāri dzelzceļam? Visdrīzāk, tas varētu būt ceļš pāri sliedēm. Ja, eļļojot turbīnas, eļļa nonāk zemē, cik veselīgi tas būs tuvāko māju iedzīvotājiem? “Ir dažādas ietekmes, kas tiek pētītas. Ja ietekmes nav pieņemamas, jāizstrādā ierobežojumi. Kas attiecas uz eļļām — nav tā, ka tās tek ārā. Mēs esam maksimāli ieinteresēti, lai nekas neiztecētu. Mehānisms ir hermētisks, un eļļa nekur nepazūd,” sacīja R. Rundelis.
“Tie gan ir tikai vārdi, jo mēs zinām, kā ir Dānijā, Vācijā. Tikai tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāji mazāk protestē un zemes iepirkuši dāņi, jums ir lielas priekšrocības būvniecībai. Jūs neņemat vērā to iedzīvotāju domas, kas tur dzīvo. Ja jūs būtu dabai draudzīgi un cilvēkiem pretimnākoši, jūs atkāptos no šī projekta,” savu viedokli pauda sanāksmes dalībniece. Attīstītāja pārstāvis gan bija citās domās: “Es uzskatu, ka šāds elektroenerģijas ražošanas veids ir dabai draudzīgāks.” Zaudējot 14 ha zemes un apkārtnes iedzīvotājiem radot diskomfortu?
Vēlreiz izskanēja jautājums par kompensāciju — kā tā tiks sadalīta, ja vēja parkā ir daļa Aizkraukles un daļa Kokneses pagasta? Ministru kabineta noteikumi paredz, ka naudas izlietojuma kārtību pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos ar mērķi izlietot to tajos pagastos, kuros darbojas vēja parks. Iedzīvotājiem paredzētajai kompensācijai ienākuma nodoklis netiks piemērots.
Attīstītājs maksājumus rēķina uz visu vēja turbīnu kalpošanas laiku, kas paredzēts 30 gadiem. Pēc šī laika attīstītājs nav ieinteresēts tās utilizēt. Turbīnas attiecīgi uzturot, darba mūžu ir iespējams pagarināt līdz 40 gadiem un pat ilgāk. Kas notiks pēc 40 gadiem? Notiek utilizācija. Jau uzsākot darbību, tiek iesaldēti līdzekļi zemes atjaunošanai sākotnējā stāvoklī. Parakstot līgumu ar zemes īpašnieku, bankas kontos nauda tiek iesaldēta paredzētajam mērķim.
Trokšņu līmenis būs normas robežās
Par vēja turbīnu radīto troksni detalizētāk stāstīja vides konsultants Jānis Rubinis. Viņš skaidroja, ka troksnis tiek rūpīgi modelēts, ņemot vērā dažādus faktorus – turbīnu tehniskos parametrus, reljefu, meteoroloģiskos apstākļus un attālumu līdz dzīvojamām ēkām. Saskaņā ar sākotnējiem aprēķiniem, trokšņa līmenis nepārsniegs Latvijā noteiktās robežvērtības, tomēr atsevišķās teritorijās tas varētu pārsniegt Pasaules Veselības organizācijas ieteiktos līmeņus. Tas nozīmē, ka turpmākajā plānošanā būs jāmeklē risinājumi ietekmes mazināšanai.
Kādi ir šā brīža aprēķinu rezultāti? Prognozējamais vēja elektrostacijas (VES) radītais troksnis pie dzīvojamajām ēkām attālumā līdz 2 km no VES, izbūvējot skaļāko staciju, būs robežās no 36 līdz 49 decibeliem diennakts rādītājam un no 30 līdz 42 dB (A) nakts rādītājam. VES radītais trokšņa līmenis nepārsniegs Latvijā noteiktās robežvērtības rūpniecisko avotu radītajam troksnim nevienā no diennakts periodiem. Izbūvējot skaļāko VES modeli, trokšņa līmenis 10 dzīvojamās apbūves teritorijās būtu augstāks par ieteicamo PVO vērtību. Savukārt prognozējamais VES radītais zemas frekvences troksnis dzīvojamās ēkās attālumā līdz 2 km no VES, izbūvējot skaļāko staciju, būs robežās no 12 līdz 19,7 dB(A).
Vai izpētē tiek ņemti vērā vēl trīs trokšņu avoti — dzelzceļš un divas šosejas? 2023. gadā tika grozīti Ministru kabineta noteikumi trokšņa līmeņa noteikšanā. Dzelzceļa un satiksmes radītajam troksnim robežlielums ir 65, 60 un 55 dB(A). Ja dzīvojamā ēka ir dzelzceļa un vēja parka tuvumā, abi avoti nesummējas. Ja starpība starp šiem avotiem ir 10 dB, tad pienesums, ko klāt dod VES, ir tikai 0,4 dB.
Kāpēc vēja turbīnas nevarētu izvietot vēl tālāk no tām 52 mājsaimniecībām, kas ir 800—2000 m attālumā no plānotā vēja parka? Tas jautājums palika neatbildēts.
Jebkurai darbībai ir zināms risks
Eksperte Baiba Ozoliņa savā prezentācijā pievērsās mirgošanas efektam, ko rada turbīnu rotoru kustība. Šis efekts rodas brīžos, kad rotora lāpstiņas periodiski aizsedz sauli, radot kustīgas ēnas. Lai gan Latvijā nav noteikta konkrēta regulējuma šim aspektam, praksē tiek izmantotas Vācijas vadlīnijas. Tās paredz, ka sliktākajā gadījumā mirgošanas efekts nedrīkst pārsniegt 30 stundas gadā, bet reālajā situācijā tas parasti nepārsniedz astoņas stundas gadā. Nepieciešamības gadījumā iespējams ieviest tehniskus risinājumus, kas ļauj uz laiku apturēt turbīnu darbību. Par iespējamiem vides riskiem informēja eksperts Jānis Prindulis. Viņš uzsvēra, ka jebkura saimnieciskā darbība ir saistīta ar zināmu risku, taču galvenais uzdevums ir šos riskus savlaicīgi identificēt un mazināt. Vēja elektrostaciju gadījumā iespējamās avārijas var ietvert mehāniskus bojājumus, apledojumu, eļļas noplūdes vai ugunsgrēkus. Šādu situāciju novēršanai tiek izmantoti Beļģijas un Nīderlandes riska novērtēšanas standarti, un projektēšanas procesā paredzēti drošības pasākumi.
Laukos grib mieru un klusumu
Lai arī ar prezentāciju palīdzību eksperti centās izskaidrot, ka vēja parks nevar atstāt sliktu ietekmi, tomēr sanākušie iedzīvotāji (kuru varēja būt vairāk) vēlējās rast skaidras atbildes uz saviem jautājumiem. Piemēram, ja visas 52 mājsaimniecības apspriešanas laikā iesniegs rakstiskus iebildumus, vai projekts tiks pārtraukts? Pasākuma moderatore sacīja: “Jebkurā gadījumā jums jābūt konkrētam pamatojumam, kāpēc jūs negribat vēja parku.” Tomēr cilvēki laukus izvēlas kā klusuma un miera ostu, domājot par savu veselību, nevēloties dzīvot stresainā vidē, trokšņos, putekļos. Pēdējos gados laukus par savu dzīvesvietu izvēlas ģimenes ar maziem bērniem. Tāpat iedzīvotājus uztrauc arī tas, ka vēja parka tuvums negatīvi ietekmēs viņu īpašumu vērtību. Taču šie argumenti atduras pret to, ka teritorijas plānojums šādu būvi neaizliedz.
Šie nebija vienīgie jautājumi, kas satrauc plānotā vēja parka apkārtnes iedzīvotājus. Vai jūs paši tādā teritorijā gribētu dzīvot? Uz to gan neviens no ekspertiem neatbildēja. Nākamā tematiskā darbnīca notiks 8. aprīlī, kad runās par ietekmi uz ainavu.
