Kad Tonijai piezvanu un pasaku savu vārdu, viņa uzreiz atceras čehu dziesmu “Iveta”, ko dziedājusi uz Skrīveru vidusskolas skatuves. Pat caur telefonu jūtams, kā Tonija dzirkstī, un arī saruna ar viņu ir kā vēss dzirkstoša vīna malks karstā jūlija vakarā.
Leļļu vietā akordeons
— Esat dzimusi un augusi Skrīveros?
— Mani vecāki atbrauca no Vorkutas. Tur viņi salaulājās, un mamma atveda mani puncī. Es piedzimu Institūtā, “Daugaviešu” mājās. Esam “tīrasiņu” latgalieši. Pēc tam mēs dzīvojām Glāžšķūnī. Tētis un māmiņa cēla mājiņu, lai skolā varētu mācīties Skrīveros un nebūtu tālu jābrauc.
Mana babiņa bija liela dziedātāja, un mēs dziedājām. Zinu baznīcas dziesmas, viņa man stāstīja par Dieviņu, babiņai bija ļoti smuka balss.
Sāku iet Skrīveru skolā, mājiņa centrā jau bija uzslieta tiktāl, lai varētu dzīvot. Mana pirmā klavierskolotāja bija Aina Lubāniete. Tētis bija sarunājis, ka spēlēšu klavieres, bet akucīti (akordeonu — aut.) spēlēju jau no trim, četriem gadiem.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
