Katrs maizes klaipiņš ir politika

Manu ikdienu vislabāk raksturo kāda ārsta vārdi — tā atkarīga no mūsu personas koda. Rīta cēliens man, pensionāram, sākas ar kafiju. Lai diena būtu izdevusies, vajadzīgas arī zāļu ripiņas. Tad sākas “pārtikas programmas” īstenošana. Tas nozīmē, ka dodos uz tuvējiem veikaliem, ielūkojos arī tajā plauktā, kur produktiem samazināta cena. Veselība ir tāda, kāda tā ir, un, ja kaut ko izdodas dienā padarīt, sirdī ielīst prieks.

Priecājos par jebkuriem laikapstākļiem. Man prieku sagādā gan saule, gan lietus un sniegs. Aizvadītajā nedēļā atklāju savu sabiedrisko pienākumu sezonu. Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, kurā ir malkas apkure. Līdzko uzsnieg, ceļos rītos agri un izslauku taciņu līdz mūsu mājas kāpņu telpas šķūnīšiem. To daru jau gadiem un daru labprāt. Vēlāk sanesu malku mājās, izkurinu krāsnis. Pēcpusdienas un vakara cēliens paiet laikrakstu lasīšanā un televīzijas vērošanā. Abonēju “Staburagu” un “Latvijas Avīzi”, televīzijā skatos sporta pārraides un ziņu raidījumus.