Šķiet neloģisks jautājums mācību gada sākumā. Tomēr katram dzīvē pienāk laiks, kad cilvēks mēdz vaicāt sev vai tuvākiem: kas paliks pēc manis? Kas paliks pēc mums?
Pie šāda filozofiska jautājuma pirms pustreša gadsimta nonāca arī toreizējais Neretas un Ilzes luteriskās draudzes mācītājs Gotfrīds Georgs Mīlihs (1735—1815). Pasauli veidot labāku, saprātīgi sadzīvot ar kaimiņiem, godāt Dievu un dzīvot ticīgu dzīvi, izprast pasauli un vispārēju tās attīstību, pēc Mīliha domām, spēj izglītots cilvēks neatkarīgi no tautības.
Kas palika pēc Gotfrīda Georga Mīliha? Kā Apgaismības laikmeta cilvēkam, kurš mācījies vairākās tā laika skolās, studējis filozofiju, tieslietas un teoloģiju, viņam bija plašāks skatījums par vispārējo ļaužu zināšanām, uzskatiem par pasaules dabu un ģeogrāfiju. Mīlihs saprata mācību grāmatas nepieciešamību un sēdās pie rakstīšanas, jaunas mācību grāmatas veidošanas.
Tā Neretas baznīcā kalpojot, G. Mīlihs sarakstīja “Jaunu skolas grāmatu”, kuru tulkoja arī latviešu valodā, lai tā derētu “tiem mīļiem latviešiem par labu” pareizas rakstīšanas, latviešu valodas un lasīšanas apgūšanā, kā arī pasaules plašākā iepazīšanā. Turklāt grāmata piedzīvojusi piecas atkārtotas izdošanas. Ar šodienas skatu lasot šo Mīliha grāmatu, uzdrošinos sacīt, ka to mierīgi varētu atkārtoti izdot arī mūsdienās.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
