Kas ir un kas nav jāpērk bērnudārznieka un skolēna vecākiem

Tiesībsargs ir saņēmis signālus, ka Latvijas izglītības iestādes — skolas un bērnudārzi — sāk atgriezties pie vecās prakses un vecākiem izsniedz sarakstus ar lietām, kas ir jāpērk bērna mācību vajadzībām, lai gan tās būtu jānodrošina izglītības iestādei. Līdz 19. jūlijam vecāki aicināti sniegt informāciju tiesībsargam par pašvaldību izglītības iestādēm, kuras lūdz vecākus iegādāties mācību vajadzībām nepieciešamās lietas.
RUTA SILIŅA,
Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja
— Nedēļas laikā saņemtas jau 659 ziņas no skolēnu un bērnudārza audzēkņu vecākiem par to, ko iepriekšējā mācību gadā vecākiem vajadzēja iegādāties bērna mācību vajadzībām un par sarakstiem jaunajam skolas gadam.
Līdz šim ziņas par mācību vajadzībām pērkamajām lietām pienāk no teju visiem Latvijas novadiem. Nevar apgalvot, ka vienā vai otrā novadā situācija būtiski atšķirtos. Tiesībsargs vērš uzmanību — prasība par mācību līdzekļu iegādi var būt gan pamatota, gan nepamatota. Kā visbiežāk iegādājamās lietas vecāki nosauc dažādu veidu kancelejas preces — burtnīcas, klades, pildspalvas, zīmuļus u. c. Kā arī nosaka likums, ko, pārfrāzējot varētu teikt, ka viss, kas vajadzīgs skolas penālim, ir jāpērk vecākiem. Par mācību grāmatu, darba burtnīcu iegādi lielākoties strīda nav. Tos nodrošina skola. Tomēr vislielākais juceklis ir par mācību priekšmetiem “Dizains un tehnoloģijas” un “Vizuālā māksla”. Līdz šim saņemtā informācija liek secināt, ka šo abu priekšmetu satura apguvei nepieciešamos produktus un materiālus lielākoties iegādājušies vecāki. Tomēr tā tam nevajadzētu būt. Materiālus — audumu, dziju vai jebkuru citu materiālu vai izejvielu, kurus izmantojot skolēns rada priekšmetu vai produktu, kas paredzēts mācību obligātā satura apguvei, nodrošina skola.