Laikraksta “Staburags” 29. jūlija numurā bija publicēts raksts “Sāk ceļa Koknese—Vecbebri remontu”, kurā minēts, ka materiālus — šķembas un smilti — objektam piegādā no diviem, salīdzinoši attāliem karjeriem, kas ir Odzienā un Rīteros.
“Taču Bebros ir pašvaldības karjers — kāpēc netiek izmantots tas? Smilts būtu jāved daudz tuvāk, līdz ar to lētāk. Taču pašvaldība nav atjaunojusi derīgo izrakteņu ieguves atļauju. Ja jau pašvaldībai bija zināms, ka ceļš tiks remontēts, kāpēc netika laikus atjaunota atļauja? Tagad pelna privātie, bet pašvaldība paliek tukšā. Kāpēc šāda bezatbildība?” jautā mūsu lasītājs no Bebriem.
Ceļa pārbūves dokumentācija liecina, ka Koknese—Vecbebri ceļa pārbūvei nepieciešams ap 45 000 — 50 000 kubikmetru smilts sablīvētā veidā. Karjers “Brencēni” ir tieši šī būvobjekta vidū, taču smilts tiek vesta no tālākiem karjeriem, kas atrodas 10—12 km attālumā.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris saka, ka paralēli šiem darbiem tuvākajā laikā sāksies ceļu remonts citviet novadā — Vērenes ielā Koknesē, kur paredzēts iestrādāt ap 10 000 kubikmetru smilts. Vai arī šim objektam materiālus vedīs no tālākajiem karjeriem?
SIA “Ošukalns” ir viens no apakšuzņēmumiem šajā projektā. SIA “Ošukalns” ceļu būves nozares vadītājs Jānis Hauka saka, ka paš valdībai jautājis par iespēju materiālus ņemt no Bencēnu karjera, uz ko saņēmis atbildi, ka pašlaik tiek kārtotas inventarizācijas lietas. Viņš arī saka, ka Latvijā kopumā karjeru izmantošanas atļauju saņemšana ir ļoti lēns process. “Ošukalns” strādā vairākos karjeros un katram no tiem licences iegūšana no Valsts vides dienesta aizņem vismaz sešus mēnešus. “Apzināti vai neapzināti, bet katram mūs karjeram licences kārtojam pusgadu kā minimums,” saka Jānis Hauka. Senāk, kad licences izsniedza Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, šis process bijis daudz raitāks.
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš, komentējot situāciju ar Brencēnu karjeru, saka, ka ģenerāluzņēmējs “Latvijas Valsts ceļi” interesējies par iespēju karjerā izbērt no remontējamā ceļa malām noņemto apaugumu. Uzņēmums nav izrādījis interesi par pretējo — iegūt smilti vai granti. Vēsturiski šis karjers jau piederēja LVC. Uzņēmums to izstrādāja un palika vien smilts, kurai liels māla piejaukums un tāds materiāls ceļu būvē nav izmantojams. Karjeru uzskatīja par neperspektīvu un atdeva pašvaldībai. Iespējams, ka zem šī slāņa ir noderīgs materiāls, bet, lai pārliecinātos, vajadzīga izpēte. Ja kādam uzņēmējam par to būtu interese, pašvaldība karjeru labprāt pārdotu. Pretējā gadījumā karjeram veiks rekultivāciju, piemēram, to varētu pārveidot par peldvietu. “Ja ”Ošukalns“ ir interesējies par šī karjera izmantošanu, iespējams, viņi nezina šīs nianses,” piebilst Uldis Riekstiņš.
