Ir augusts, un klāt atkal kapusvētku laiks, kas Bārukalna kapsētā Pļaviņās ierasti ir mēneša otrajā sestdienā. Tie atkal pulcēs kopā cilvēkus, un tā joprojām ir spēcīga tradīcija. Jaunākajai paaudzei iespējams mazāk, lai gan kapusvētkos var redzēt dažādas paaudzes.
Pļaviņu kapos cilvēku rosība, sakopjot tuvinieku kapavietas, bijusi vienmēr — ne tikai pirms kapusvētkiem vai svecīšu vakariem. Tomēr pirms šiem notikumiem īpaši. Nereti kādu var satikt pat ļoti agri no rīta vai darbojoties līdz pat tumsai. Kad pasākumi beidzas un visi aizgājuši, bieži mierīgi izstaigāju kapus, pavērojot, kas jauns izveidots, izbaudot noskaņu, kad deg svecītes. Tas ir skaisti un mierpilni. Man vairāk tuvāks stils agrāku laiku kapavietu noformējumā, bet daudz kas pamazām mainās, un pēdējos laikos arvien vairāk cilvēki cenšas mainīt apmales un citus piederumus ar modernākiem. Kapos ienāk mākslīgie ziedi, jo par tiem mazāk rūpju, bet tik un tā cilvēki daudz stāda gan košumkrūmus, gan ziedus. Daudzi arī meklē, kur apbedīti viņu senči, datus par viņiem, veidojot dzimtas koku, un cenšos palīdzēt, kā varu.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.