Jaunjelgavas apvienības pārvaldes zālē aizvadīta Aizkraukles novada pašvaldības vadības un nozaru vadošo speciālistu tikšanās ar iedzīvotājiem. Uz to ieradās 25 ar domi nesaistīti jaunjelgavieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, sapulce noritēja mierīgi — sanākušie iepazinās ar aktuālajiem plāniem un uzdeva interesējošus jautājumus.
Atjaunos skolu un kultūras centru
Sapulces sākumā Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Signe Gaigalniece prezentēja pērn paveiktos darbus — pilsētā atjaunotas autobusu pieturvietas, pie estrādes ierīkota bērnu šķēršļu trase, vidusskolai nomainīts žogs, kā arī veikta bojāto caurteku nomaiņa. Uzlabojumi gaidāmi arī šogad. Viens no vērienīgākajiem darbiem ir Jaunjelgavas kultūras centra pārbūve, kas jau ir sākusies. Pilsētā tiks atjaunoti seši sociālie dzīvokļi, kā arī veikta 28 kontrolaku izlīdzināšana un pacelšana. Domes ēkā tiks veikta elektrotehnisko sakaru tīklu izbūve, kas uzlabos internetu un līdz ar to arī pakalpojumu sniegšanu. Jaunjelgavas vidusskolā tiek uzsākts vērienīgs telpu pārbūves projekts, kura laikā tiks remontēta 31 iestādes telpa un kāpņutelpa, kā arī atjaunotas mēbeles un iegādāts jauns aprīkojums. Šogad Liepu parkā tiks realizēts projekts “Saulainā bērnība”, kurā atjaunos un modernizēs bērnu rotaļu laukumu. Tāpat tiks labiekārtota teritorija pie Jaunjelgavas velotrases. Apvienība gaida trīs skolēnu autobusu piegādi — viens no tiem paredzēts Jaunjelgavas vidusskolai, pārējie — Daudzeses un Seces pamatskolām.
Satrauc ēku liktenis un ātruma pārkāpēji
Viena no sapulcē apspriestajām tēmām bija centralizētā ūdensvada bojājums, kas daļu pilsētnieku atstāja bez ūdens. Jaunjelgavietei Ingai Krauzei radās jautājums, vai apvienībai ir risinājums, kā lielāku ārkārtas situāciju gadījumā nodrošināt iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni. Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Signe Gaigalniece paskaidroja, ka ir iegādāta 200 litru ietilpības muca, kas paredzēta dzeramajam ūdenim, taču pašvaldība plāno pasūtīt lielāku koplietošanas konteineru, lai tādās situācijās kā ūdensvada bojājums varētu iedzīvotājus nodrošināt ar dzeramo ūdeni.
Kāda cita iedzīvotāja interesējās par skolas stadionu, kas ir sliktā kārtībā. Vai to plānots atjaunot? Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums atbildēja, ka par šo vajadzību vietvara ir informēta, taču šobrīd nepietiek līdzekļu tik vērienīgu darbu veikšanai.
Aktuāls jautājums vietējiem joprojām ir pilsētas vēsturisko ēku saglabāšana. Pilsētas centrā šādu namu ir daudz, un tie jau sen zaudējuši savu sākotnējo spozmi un turpina iet zudībā, jo netiek pienācīgi atjaunoti. Lielākā daļa vēsturisko namu vecpilsētas centrālajā ielā ir privātīpašumi, un pašvaldība šādos īpašumos līdzekļus ieguldīt nevar. Aizkraukles novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Ilona Kāgane piebilda, ka jaunajā Aizkraukles novada teritorijas plānojumā ir definēti kultūrvēsturiskie centri, tostarp Jaunjelgavas. Apbūves noteikumos noteikts, ka šīs ēkas jāsaglabā vēsturiskajā veidolā. Tas nozīmē, ka, atjaunojot ēkas, būs jāievēro vienots ārējais stils, lai teritorija veidotu vienotu kompleksu. Vēsturiskās centra mūra ēkas nedrīkstēs siltināt no ārpuses, lai saglabātu vēsturisko ārējo izskatu.
Joprojām aktuāla problēma jaunjelgaviešiem ir ātruma pārkāpēji, kas burtiski “lido” cauri pilsētai. To akcentēja arī vietējais iedzīvotājs, kurš bijis liecinieks kokvedēju braukšanai neatbilstošā ātrumā. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis apņēmās nodot informāciju par konkrētu posmu, kurā fiksēts pārkāpums, pašvaldības policijai, lai tā varētu uzraudzīt situāciju.
Vēl viens jautājums bija par iespēju pie Jaunjelgavas luterāņu baznīcas izveidot laukumu automašīnām. S. Gaigalniece priekšlikumu piefiksēja, taču, lai spriestu par iespēju ieceri īstenot, vispirms jātiek skaidrībā ar zemes īpašumtiesībām, jo šim mērķim ieteiktais zemes gabals nepieder pašvaldībai.
Jāizvēlas apsaimniekotājs
Vienas no lielākajām pārmaiņām, kas attieksies uz visu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, ir to apsaimniekošana. Likums paredz, ka no šī gada pašvaldība vairs nevar iesaistīties namu apsaimniekošanā un pārvaldīšanā. Dzīvokļu īpašnieku kopībai būs jāizlemj, kas turpmāk pārvaldīs ēku.
Iedzīvotājiem ir divas izvēles iespējas. Pirmā — pieņemt apsaimniekotāja SIA “Lauma A” piedāvājumu, otrā — meklēt citu apsaimniekotāju, dibināt biedrību vai citādā veidā nodrošināt mājas apsaimniekošanu.
Uz tikšanos ar iedzīvotājiem bija ieradusies SIA “Lauma A” ekonomiste Ruta Ņuhtiļina. Viņa detalizētāk paskaidroja, kā strādā Aizkraukles apsaimniekotājs, kādus pakalpojumus tas nodrošina, kā arī iezīmēja provizoriskās izmaksas. Pirmo pusgadu plānots piedāvāt pārvaldīšanas maksu 50 centu apmērā par kvadrātmetru, savukārt mājas uzkrājumam noteikt 10 centus par kvadrātmetru. Tā būs tā sauktā “iepazīšanās maksa”. Nākamajam gadam maksa tiks aprēķināta, izvērtējot faktiskos datus, kas šobrīd apsaimniekotājam vēl nav pieejami, kā arī ņemot vērā mājas kārtību un nepieciešamos uzlabojumus.
Vienīgais jautājums, kas iedzīvotājiem radās, bija par līdzšinējiem māju uzkrājumiem — kas ar tiem notiks. R. Ņuhtiļina paskaidroja, ka katra māja veido savu uzkrājumu, un tas arī turpmāk tiks saglabāts konkrētās ēkas vajadzībām.
Mazāks katls ļaus ieekonomēt
Par aktualitātēm siltumapgādes jomā pastāstīja SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Edgars Bricis. Pērn tika veikts apjomīgs Jaunjelgavas katlumājas lielā katla remonts. Veiktas investīcijas, lai tas turpmāk kalpotu atbilstoši prasībām, ko apliecina arī tā darbība. Bijušas vien pāris aizķeršanās, kuru iemesls bija šķeldas kvalitāte un citi faktori. Pagājušajā gadā siltumtrasē konstatēts tikai viens bojājums, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu pieredzi, ir nebūtisks.
Runājot par nākotnes plāniem, E. Bricis pastāstīja, ka uzņēmums ir iegādājies mazo šķeldas katlu. Līdz aprīļa beigām plānots to uzstādīt Jaunjelgavas katlumājā un izmantot siltā ūdens nodrošināšanai agrā rudenī, vēlā pavasarī un vasarā. Mazāks katls ļaus strādāt maksimāli ekonomiski. Lielais katls ir trīs megavatu jaudīgs, savukārt vasarā pilsētas siltumtīklam nepieciešamā slodze ir vien 0,2 megavati. Paralēli Smilšu ielā 16 atrodas malkas katls, bet vēl divi malkas katli izvietoti Uzvaras ielā. Ja tomēr rastos kādi sarežģījumi, šī papildu infrastruktūra ļaus nodrošināt siltumapgādi pilsētas iedzīvotājiem.
Grib soliņus un iespēju nodot riepas
I. Krauze izteica pārmetumu par ietvju un ceļu tīrīšanu vairākās pilsētas vietās, kā arī aicināja izvietot atkritumu urnas un soliņus, lai gājējiem būtu kur atvilkt elpu. Papildu soliņus plānots uzstādīt, labiekārtojot velotrases teritoriju, citviet šobrīd tas nav paredzēts. Andris Zālītis piebilda, ka doma par papildu soliņiem būtu atbalstāma, bet atkritumu urnu izvietošana nē: “Vajadzētu apgūt domu, ka to, ko paņēmu, to aiz sevis arī savācu.”
Kāda cita iedzīvotāja interesējās par automašīnu riepu nodošanu. Jautājums bija, kādēļ Jaunjelgavā dzīvojošie tiek apdalīti šajā sakarā, bet citās novada apvienībās notiek akcijas, kad vienu riepu komplektu var nodot bez maksas. A. Zālītis paskaidroja, ka šķiroto atkritumu laukums ir iekļauts Jaunjelgavas darāmo darbu plānā. Kad to ierīkos, riepas varēs nodot turpat pilsētā.
Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns atgādināja, ka mājokļa pabalsts, ko piešķir pašvaldība, neattiecas vienīgi uz trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām: “Ja jūtat, ka rēķini šajā mēnesī ir kļuvuši lielāki, droši vēršaties pie sociālā darbinieka, lai izvērtētu iespēju saņemt kaut vai daļēju kompensāciju pabalsta veidā par komunālajiem maksājumiem. Atbalstu var saņemt arī vientuļi pensionāri, vientuļi vecāki vai jebkura cita persona, kurai ir ļoti lieli komunālie izdevumi. Šomēnes šāda situācija varētu būt vairākiem iedzīvotājiem.”
Pērn Jaunjelgavas sociālais dienests pārcēlās uz jaunām telpām Lāčplēša ielā 11. Kādai iedzīvotājai radās jautājums par iepriekšējo dienesta mājvietu. E. Pāvulēns paskaidroja, ka ēka pieder Zemkopības ministrijai, un pēc piekritības tā ir nodota atpakaļ valstij un vairs netiks izmantota pašvaldības mērķiem.
