Aiviekstes pagastā turpinās diskusijas par Kriškalnu teritorijas iekļaušanu Pļaviņu pilsētā, kas paredzēts jaunajā Aizkraukles novada pašvaldības teritoriālajā plānojumā. Vēlreiz runāt ar iedzīvotājiem un atbildēt uz jautājumiem Kriškalnos bija ieradusies novada domes vadība un citi speciālisti.
Jāsakārto tagad
Sarunas par šo tēmu bijušas vairākas, un arī šoreiz nekā būtiski jauna tajās nebija — pašvaldības un plānojuma izstrādātāju ieskatā Kriškalni, kas jau tagad saauguši ar pilsētu, tai jāpievieno, bet daļa iedzīvotāju uzskata, ka tā rezultātā pieaugs nodokļi, zudīs vietas identitāte un vispār nekāda labuma no tā visa nebūs. Emociju gan tajā joprojām bija vairāk nekā argumentu, vēlreiz un vēlreiz runājot vienu un to pašu.
Aizkraukles novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Ilona Kāgane atzina, ka teritorijas plānojums ir sarežģīts dokuments, kas visiem iedzīvotājiem grūti saprotams. Līdz ar to ir vajadzīgas šādas tikšanās un sarunas, lai to skaidrotu. Tās raisa arī diskusijas un mudina cilvēkus interesēties par to, kas notiek. Netrūkst gan arī aplami uztvertas informācijas, ko pēc tam daudzi diemžēl uztver kā patiesību.
“Lielākā problēma ir tā, ka daudzi nemaz nevēlas ieklausīties un vienīgais arguments ir — es negribu. Tādi diskutējami jautājumi ir arī citviet, piemēram, par ainaviskajām teritorijām, jo nereti cilvēkiem radusies pārliecība, ka tajās vispār neko nevarēs darīt. Tā taču nav. Nosakot šādas teritorijas, primārais ir tās pasargāt no vēja un lielajiem saules parkiem, bet ir atļauta gan māju būvniecība, gan ražošana. Tie ir komplicēti jautājumi, īpaši, ja nesaskaras bieži, tāpēc skaidrojam un vēlreiz skaidrojam. Līdzīgs stāsts ir arī par Lielziediem, ko pievieno Aizkrauklei, un arī Kriškalniem, kur daudziem bija pārliecība, ka pievienos visu pagastu. Tā nav, turklāt ne lauksaimniecības zemi, kur cilvēki paredzējuši nodarboties ar lauksaimniecību. Katrā ziņā esam gatavi runāt par katru zemes gabalu, kādu attīstību īpašnieki tiem saredz, lai vēlāk var brīvāk rīkoties ar to, piemēram, zemi sadalīt mazākos gabalos apbūvei un pārdot. Tas jādara tagad, jo pēc plānojuma apstiprināšanas kaut ko mainīt būs daudz grūtāk un dārgāk,” skaidroja Ilona Kāgane.
Viņa atzina, ka vajag priecāties, ka pilsēta paplašinās, jo tas norāda uz attīstību, un ne visur tā ir. Turklāt pilsētas augušas daudzviet, arī Rīga un Aizkraukle. Kriškalnu identitāte nekur nevar zust, ja paši cilvēki to spodrina.
Nederēs — patīk vai nepatīk
Process līdz apjomīgā dokumenta apstiprināšanai gan vēl garš. Par to pašvaldības deputāti visticamāk balsos novembra beigās. Kad izsludinās plānojuma pirmo redakciju, to vērtēs gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, gan dažādi dienesti, un arī iedzīvotāji varēs izteikt savas pretenzijas un ieteikumus, tiem gan jābūt pamatotiem.
Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs Leons Līdums atzina, ka ir svarīgi cilvēkiem vēlreiz un vēlreiz skaidrot likumus un citus jautājumus, jo izpratne rodas pamazām.
“Nav runa par Aiviekstes pagasta likvidēšanu vai darbinieku samazināšanu, bet tikai par vienas teritorijas pievienošanu pilsētai, kas dabā tā jau ir tagad. Mūsu mērķis nav pievienot par katru cenu, bet jāskatās racionāli, arī no teritorijas apsaimniekošanas viedokļa, jo nav saprātīgi, ka, piemēram, vienas ielas daļu tīra pilsēta, otru pagasts. Karā ziņā vēl nekāds konkrēts lēmums nav pieņemts, un viss ir deputātu ziņā, kad viņi balsos par plānojuma pirmo redakciju. Ja šobrīd visas sarunas ir konsultatīvas, lai uzklausītu iedzīvotāju viedokli, tad pēc pirmās lēmuma redakcijas publiskās apspriešanas izsludināšanas visām iebildēm vajadzēs būt pamatotām, nevis tikai — patīk vai nepatīk — , kas ir šobrīd,” teica domes priekšsēdētājs.
Viņš piebilda, ka šobrīd runa ir tikai par teritoriju, nevis tās pārvaldību, jo nav paredzēts mainīt ne pagasta centra atrašanos, ne tā apsaimniekošanu.
Domas dalās
Vēlreiz skaidrojot nodokļu jautājumus tikšanās reizē, domes priekšsēdētāja vietnieki Dainis Vingris un Andris Zālītis atzina, ka tie nemainās no teritorijas piederības, bet no īpašuma kadastrālās vērtības. Kriškalnos tā jau tagad ir vienāda ar Pļaviņu pilsētas teritoriju gar dzelzceļu. Turklāt tas ir veids, kā nodokļus izlīdzināt, lai būtu taisnīgāk pret visiem.
Būt vai nebūt Kriškalniem pilsētā — aiviekstiešu domas dalās. Aiviekstietis un pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns uzskata, ka Kriškalniem jābūt Pļaviņu teritorijā, jo tie patiešām tur jau arī atrodas. Viss ir savijies, un tāda dalīta apsaimniekošana nav ne racionāla, ne ekonomiski izdevīga.
“Nekas dārgāks nevar palikt tikai no teritorijas maiņas, bet gan no kadastrālās vērtības. Tam nav nozīmes, vai māja ir Kriškalnos vai Pļaviņās. Arī projektu iespējas lielākas ir pilsētā, tāpēc paši sev kaitējam, ja neko nemainām. Līdz ar to nekādus ieguvumus no nepievienošanas nesaskatu. Jādomā par attīstību, un Kriškalnus ar to zaudēt nevaram. Tāpat kā Gostiņus, kur dzīvojošie sevi sauc par gostiņiešiem, nevis pļaviņiešiem,” skaidro Raimonds Spūls-Vilcāns.
