Ģitāra rokās un sirds mūzikā. Saruna ar ģitāristu Jāni Čubaru no Jaunjelgavas
11:3402.02.2026
Ginta Grincēviča
151
Dalies:
Mūzika Jānim Čubaram ir vairāk nekā darbs — tā ir dzīvesveids. No mazās Jaunjelgavas skolas zāles viņš nonācis līdz festivāliem ar tūkstošiem klausītāju. Viņš ir grupas “Otra puse” ģitārists, kā arī uzstājas kopā ar virkni citu tautā iemīļotu mākslinieku, tostarp Ati Ieviņu, Mārtiņu Kanteru un citiem.
Mūzika kā brīnums
— Pakavēsimies atmiņās. Kādu sevi atceries skolas laikā?
— Kur tas laiks! Mūsdienās vairs tā nedara, bet 1. klasē mēs vēl gulējām diendusu. Dzīve Jaunjelgavā bija lieliska. Tagad ļoti novērtēju to lauku mieru, kurā man bija iespēja uzaugt. Braukājot uz Rīgu, bieži vien sailgojos pēc dabas tuvuma.
Tagad saprotu, labi vien bija, ka pēc 9. klases nepasteidzos un neaizgāju mācīties uz galvaspilsētu. Gribēju doties uz Rīgu, mācīties mūziku, bet kopmītnes nebija pieejamas, un beigās nekur neaizbraucu. Labi, ka tā! Jaunjelgavas vidusskolā visi skolotāji mani pazina. Viņi lika mani mierā un ļāva pievērsties ģitārspēlei. Skolotājas zināja, ka izdarīšu visu, kas jāizdara, un nespieda mani cītīgāk mācīties, teiksim, fiziku. Tas bija forši! Ja būtu aizbraucis uz Rīgu, neviens man īpašu attieksmi neizrādītu. Jaunjelgavā apkārtējie cienīja manu aicinājumu. Kopā ar skolasbiedriem uzstājāmies un koncertējām jau skolas laikā. Liecībā man kavēto mācību stundu skaits sasniedza divus līdz trīs mēnešus. Nepārprotiet — sekmes bija labas un eksāmenus nokārtoju.
— Pirmie soļi mūzikā?
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.