Vēl dažas dienas, un gads atkal ieskries finiša taisnē. Šo svētdien jau degsim pirmo sveci Adventes vainagā.
Šķiet, Adventes rīts ir mazliet citādāks nekā parastā svētdiena. Varbūt klusāks? Liekas, it kā pasaule uz brīdi piebremzētu, ļaujot mums sadzirdēt to, ko ikdienas steigā bieži palaižam garām — savu skatījumu uz lietām, domu sakārtošanos, savu attieksmi pret līdzcilvēkiem. Advente nav tikai četras sveces vainagā. Tas ir laiks, kurā iespējams sakārtot sevi — ieraudzīt sevi no jauna.
Mēs dzīvojam laikā, kad pasaules notikumi un sociālie tīkli mūsos sēj nemieru. Ik dienu kāds satricinājums, kas uz mirkli izsit no līdzsvara un neļauj par to nedomāt. Bet Advente atgādina — gaišums nesākas kaut kur pasaulē, tas sākas mūsos. Vienā vienīgā mazā mierpilnā domā, vienā labā darbā, vienā klusā lūgšanā, kam nav vajadzīgs skaļums, bet gan patiesums.
Bieži Adventi uztveram kā skrējienu — tas ir laiks, kad jāpērk dāvanas, jādomā par svētku galdu, jāizrotā mājas. Skaitām un pārskaitām naudu, gribas taču izcelties uz pārējo fona. Bet vai tas ir galvenais? Advente patiesībā mudina darīt pretējo — atbrīvoties. Atbrīvoties no liekā, lai vietu atgūtu tas, kas ir būtisks — mīļi cilvēki, sarunas, piedošana, apstāšanās. Mēs tik reti atļaujam sev mazliet vairāk klusuma. Advente ir arī atgādinājums par gaidīšanas spēku. Mūsdienās gaidīšana šķiet gandrīz vai zaudēta prasme, jo, kur vien raugies, viss ir pieejams tūlīt. Pat saruna uz ārzemēm vairs nav jāgaida stundām, atliek vien uzspiest uz kontakta viedtālrunī. Dažu sekunžu jautājums. Taču dziļākās lietas izaug lēnām. Miers, līdzsvars, cerība — tie nav impulsīvi pirkumi, bet pieņēmumi, kuriem vajadzīga pacietību. Advente mūs aicina pieņemt, ka vērtīgais nobriest laikā.
Šis ir brīdis, kad paskatīties apkārt un ieraudzīt līdzcilvēkus. Kādam pietiek ar smaidu, kādam ar zvanu, kādam ar siltu tējas krūzi uz virtuves galda. Mana pārliecība, ka palīdzīga roka jāpasniedz visu gadu, bet varbūt šajā laikā kopā varam saziedot kādam labam mērķim? Tādu netrūkst, atliek vien ielūkoties ziedot.lv. Drīz arī aizsāksies ikgadējā akcija “Dod pieci!”. Neviens no mums nav tik bagāts, lai nevarētu kaut ko dot, un ne tik nabags, lai nebūtu ko saņemt.
Advente sākas ar mazu, karstu sveces liesmu. Varbūt tā ir mūsu lielākā atbildība — nepūst to nost ar steigu un stresu, bet ļaut tai lēni izplesties un sildīt. Jo, ja katrs sevī iededz vienu mazu liesmu, pasaule varētu kļūt mazliet gaišāka un siltāka vēl pirms Ziemassvētku rīta.
