Skrīveru kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzēse” ar sirsnīgu koncertu, draugu kolektīvu sveicieniem, esošo un bijušo dejotāju sumināšanu iedancoja 21. sezonu. Visus šos gadus kolektīvu vada Gita Skudra.

Talantīgi dejotāji

Pirms doties baudīt koncertu, tā apmeklētājiem bija iespēja apskatīt izstādi, kurā izlikti darbi, kas parāda, cik talantīgs ir “Dzēses” kolektīvs. Tās dejotāji bez ikdienas darbiem un dejošanas vēl arī dzied, zīmē, glezno, aizraujas ar rokdarbiem un darina pērlīšu gleznas. “Aiz tautastērpiem un soļu rakstiem slēpjas daudzkrāsainas personības — radošas, aktīvas un zinātkāras. Aizraujas ar sportu, dabu, teātri, dzīvniekiem, amatniecību,” rakstīts izstādes pieteikumā. Turpat līdzās vēl viena izstāde fotogrāfijās, diplomos un pateicības rakstos stāsta par “Dzēses” vēsturi un bagāto kolektīva darbību 21 gada garumā. Fotogrāfijas liecina, ka “Dzēse” uzstājas ne tikai tautas deju koncertos, tā piedalījusies arī teātra izrādēs, rīko “Deju olimpiādi”, iestudē savus teatralizētos priekšnesumus, piedalījusies atpūtas kompleksa “Lido” alus pagraba sezonas atklāšanā un noslēgumā, kāzās aicināti iet čigānos.

Koncertā pēc diviem mēģinājumiem

To, ka “Dzēsē” dejo patiešām talantīgi cilvēki, varēja pārliecināties no viņu pašu stāstiem jubilejas pasākuma laikā. Dažs dejotājs koncertā uz skatuves kāpis jau pēc pāris mēģinājumiem, arī šoreiz kolektīva jaunpienācējs “Dzēsē” dejo vien trīs mēnešus. Un katram ir savs stāsts, kā viņš tajā nokļuvis — kāds pārnācis no citas deju kopas, kāds pārcēlies uz dzīvi Skrīveros un meklējis iespēju dejošanai, vēl kāds atnācis līdzi sievai vai vīram. Nu jau kādu laiku “Dzēses” kolektīvam ir arī starptautiska pieskaņa, jo četrus gadus latviešu tautas deju soļus izdejo čehs Martins Smolka, kurš lieliski runā latviešu valodā. “Mana sieva ir latviete, un pirms četriem gadiem nolēmām pārcelties uz Latviju. Dažreiz dzīve mums piedāvā vairāk, nekā spējam iedomāties, un tā bija pievienošanās brīnišķīgai cilvēku grupai kolektīvā “Dzēse”. Tas man parādīja ceļu uz latviešu kultūru, un esmu par to ļoti priecīgs un pateicīgs,” saka Martins, kurš uzņēmis “Dzēsi” arī koncertceļojumā savā dzimtenē.

Tiek pie vārda

Visu kolektīva pastāvēšanas laiku tajā dejo pieci dejotāji — Ināra un Uldis Dzērves, Inita Panteļejeva, Iluta un Jānis Barkāni. Ināra atceras: “Pirms vairāk nekā 20 gadiem nelielai grupiņai cilvēku gribējās aktīvi darboties. Devāmies pie jauniešu deju kolektīva vadītājas Lidijas Ieriķes un teicām, ka arī pieaugušie grib dejot. Izsludināja pirmo pieteikšanos, domājot, ka dejotāju nebūs daudz, taču pieteicās vairāk nekā vajag. Tā mēs sākām.” Pēc gada dejotāji sākuši prātot par kolektīva nosaukumu, bet tas izrādījies grūts uzdevums, tāpēc palīdzību meklējuši skolā. Latviešu valodas un literatūras skolotāja Daina Vancāne-Viļuma ieteica dzēsi. Kolektīvs to pieņēmis, un Daina kļuvusi par “Dzēses” vārda krustmāti. Par dzēsi sauc balto gārni, kas ir stalts un graciozs putns, un manīts arī Skrīveru apkaimē Daugavas krastā.

“Galvenais ir lēkt, vienalga kur”

Kolektīva otro piecgadi koncertā pārstāvēja Marika Plikša un Ivars Garančs. Viņi abi šeit nonāca paziņu aicināti. Marika gan kādu brīdi “Dzēsē” nedejoja, taču pēc laika atgriezās, jo uzskata to par pašu labāko. “Šis ir kolektīvs ar dvēseli. Kad mūsu vadītāja Gita jautā — vai mēs varēsim? Un mēs atbildam, ka “Dzēse vienmēr var!”,” saka Marika.

Gints Vecziediņš atklāj, ka viņam “galvenais ir lēkt, vienalga kur”, taču “Dzēsi” izvēlējies, jo šis ir foršs kolektīvs. Ņēmis līdzi arī sievu Daci, īpaši neprasot, vai viņa to grib. Dace gan sākumā gribējusi noskaidrot, uz kurieni tad vīrs viņu plāno aizvilkt. Ieraudzījusi internetā video ar kolektīva uzstāšanos un nolēmusi, ka pie tik labiem dejotājiem viņai nebūs ko darīt. Taču bailes tika pārvarētas, un nu viņi tajā dejo vairāk nekā desmit gadu.

Koncerta gaitā atklājās, ka bērnu deju kolektīvi kultūras namā radušies, pateicoties tieši “Dzēsei”, jo iepriekš nav bijis. “Dzēses” dejotājiem uz mēģinājumiem nākuši līdzi bērni un skraidījuši pa vestibilu. Lai viņus nodarbinātu, ticis veidots mazo dejotāju kolektīvs. Tā radušies “Susuriņi”, kas ar laiku izauguši par “Susuriem” un “Dižsusuriem”.

Iedvesmojas viens no otra

Visus šos gadus deju kolektīvu vada Gita Skudra, kura atklāja, ka ir augusi kopā ar saviem dejotājiem, daudz mācījušies un iedvesmojušies viens no otra. “Esmu ļoti lepna, ka jūs esat mani dejotāji. Mēs tik daudz gadus jau esam kopā. Nevienu mirkli neesmu nožēlojusi to brīdi, kad piekritu vadīt šo kopu. Varbūt vienīgi žēl ir par to, ka nepiekritu vadīt vidējās paaudzes deju kolektīvu jau ātrāk, jo man likās — kā es tik jauna varēšu vadīt un mācīt dejotājus, kuri ir vecāki par mani. Kopā ar jums piedzīvoti tik daudz brīnišķīgi gadi un notikumi. Mācos no jums pacietību, atbildību, mani fascinē jūsu darbaspējas, humora izjūta,” koncerta izskaņā, pasniedzot ziedus saviem dejotājiem, sacīja kolektīva vadītāja. 

Fakts

Skrīveru kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzēse” piedalījies četros Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, piecos Vislatvijas vidējās paaudzes deju svētkos, 29 kolektīvu skatēs, trijās ārzemju koncerttūrēs, neskaitāmos koncertos, festivālos, kāzās un citos pasākumos.

21 gada laikā kolektīvs apguvis 80 dejas. Mīļāko deju pirmajā trijniekā ir dejas “Odums”, “Es būšu sētā vakarā” un “Četras stihijas. Zeme”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.