Dodas tur, kur meži. Latvietim jau grūti paiet garām sēnei

Lai arī Justs Lūkins dzimis un audzis Rīgā, viņa lielākā dzīves aizraušanās ir mežs un orientēšanās. To veicinājis arī ģimenes lauku īpašums Seces pagastā, kur bieži būts. Šobrīd Justa darba vieta ir akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” struktūrvienība “Sēklas un stādi” Jaunkalsnavā, bet dzīvesvieta Jēkabpilī, kur ar sievu Dainu viņi aktīvi darbojas orientēšanās sporta klubā “Sēlijas mežs”. Arī aizvadītajās brīvdienās abi cītīgi strādāja, lai sagatavotu trases un kartes Sēlijas orientēšanās čempionātam, kas notiks jau rīt, 11. oktobrī, Sēlijas mežā. Tur arī tikos sarunai ar Justu.

— Cik liels darbs jāiegulda, gatavojoties šādam čempionātam?

— Liels, un to darām no darba brīvajā laikā. Man tam šoreiz sanācis veltīt mazāk laika, bet Daina pēc darba teju katru dienu brauca uz mežu un kādas divas stundas zīmēja karti. Stundas, ko tam veltām, neskaitām, bet, tā parēķinot, kartei, kas domāta 1,8 kvadrātkilometru platībai mežā, veltītas ap 20 dienu. Tad vēl tas viss jāievada datorā. Pāris vakarus nodarbojos ar distanču plānošanu un punktu marķēšanu, kas ik reizi jāveic no jauna. Kartes pamats jau paliek, bet ir, kas mainās, ja mežā notikuši kādi darbi. Tad karte jākoriģē. Tomēr ne jau mēs ar Dainu divi vien visu paveicam. Varu lepoties, ka beidzamajos 20 gados mums “Sēlijas mežā” izveidojusies laba komanda, kas palīdz gatavoties sacensībām, ieskaitot kluba prezidentu Aivaru Druvinieku. Dažkārt iesaistīto ir pat vairāk, un neviens par to nemaksā.