Foto no Zemkopības ministrijas
Meža nozares gada balvu “Zelta čiekurs” nominācijā “Par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu” saņēma konkursa “Sakoptākais mežs” uzvarētāji Rinalds un Paulis Elkšņi no Daudzeses pagasta “Elkšņiem”. Taču šī nav vienīgā balva, kas atceļojusi uz kādu Aizkraukles novada uzņēmumu.
Tēvs ar dēlu plecu pie pleca
“Zelta čiekura” nominācija “Par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu” ir Latvijas Meža īpašnieku biedrības rīkotā konkursa “Sakoptākais mežs” rezultāts. Galveno balvu šajā nominācijā šogad ieguva Paulis Elksnis, kas ir Daudzeses pagasta saimniecības “Elkšņi” īpašnieks un viņa dēls Rinalds, kas ir meža apsaimniekotājs.
Paulis un Rinalds Aizkraukles novada Daudzeses pagastā apsaimnieko 46 ha lielu meža īpašumu. Tur ir priedes, bērzi, alkšņi, egles. Tā gan ir tikai daļa no Paulim Elksnim piederošā īpašuma 71,93 hektāru kopplatībā. Mežu viņš iegādājies 90. gadu sākumā par privatizācijas sertifikātiem un tajā ir arī nogabali, kas kopš iegādes nav cirsti. Mežu Paulis apsaimnieko kopā ar dēlu Rinaldu. Kā izaicinājumu viņš uzskata mežaudžu atjaunošanu ar stādiem, kuru aizsardzībā jāiegulda aizvien vairāk.
Paulis Elksnis ikdienā strādā par mežizstrādes darba drošības speciālistu Daudzeses pagasta zemnieku saimniecībā “Vairogi”, savukārt Rinalds strādā par eksaminācijas ekspertu Ceļu satiksmes drošības direkcijā, bet pievērsies arī upeņu ogulāju audzēšanai. Pašlaik tēvs un dēls ne tikai izstrādā, bet arī mērķtiecīgi atjauno mežu, ieguldot tā atjaunošanā gan pašu iekrāto, gan izmantojot Eiropas Savienības fondu atbalstu. Rinalds atzīst, ka sākumā nebija īstas pārliecības, ka jāpiesakās konkursā “Sakoptākais mežs”, bet tā reklāma sociālajos tīklos parādījusies tik bieži, ka beidzot nolēmis pieteikties. Dalība konkursā devusi iespēju satikt daudz jaunu cilvēku, ar kuriem bijusi interesanta domu apmaiņa par meža apsaimniekošanu, tas sniedzis arī pozitīvas emocijas. Paulis atzīst, ka dēla lēmums par dalību konkursā sākumā viņam bijis pārsteigums, tomēr beigās tēvs ar piedzīvoto ir ļoti apmierināts. “Jau no bērnības daudz strādāju, kā jau lauku cilvēks no darba nebaidos. Meža apsaimniekošana nav pats vieglākais darbs, taču redzot to, kā mežs aug, ir liels gandarījums, ka ieguldījums ir vainagojies ar panākumiem. Kad biju mazs un gāju tētim uz mežu līdzi un darīju vieglākos darbiņus, neizjutu šo meža vērtību. Taču tagad saprotu, ka tas ir vērtīgs un nozīmīgs ieguldījums,” konkursa laikā meža vērtētājiem stāstīja Rinalds. Paulis piebilst — kad mežu iegādājies, skats neesot bijis diez ko labs, bet pamazām sākuši to kopt un tas noteikti jāturpina darīt, lai paliktu nākamajām paaudzēm.
Mežsaimniecībā rīkojas gudrāk
Mežu īpašnieku biedrības izdotajā ikgadējā meža nozares gadagrāmatā par “Elkšņu” saimnieku paveikto raksta: “Ar pašu spēkiem mežā atjaunota arī meliorācija 2,3 kilometru garumā. Paulis Elksnis atminas, ka sākumā mežā saimniekot bijis ļoti grūti. Pašam meža izstrādei piemērotas tehnikas trūcis, tāpēc nocirsto papīrmalku nesis ārā no meža uz pleciem. Tā kā toreiz nodarbojies ar lopkopību, meža sakopšanā atspērienam izmantojis par pienu saņemto naudiņu. “Ik gadu mežā gan neko nenocērtam,” stāsta Rinalds. “Mēs rīkojamies gudrāk. Cirsmas nav galvenās, mežā ir tādi nogabali, kuros neko neesam nocirtuši, kopš tie ir mūsu īpašumā. Izņēmums ir tie nogabali, kuros koki jau sasnieguši ciršanas vecumu. Savukārt citās vietās notiek tikai retināšana. Lielākoties nodarbojamies ar meža atjaunošanu — stādīšanu un jaunaudžu kopšanu. Bija tādi gadi, kad ar krūmgriezi izkopu desmit hektārus. Tagad gan tik traki vairs neņemos, apkopju trīs līdz četrus hektārus.” Meža atjaunošanā Elkšņu ģimene izmanto uzņēmumu “Latvijas valsts meži” un “Rīgas meži” stādaudzētavās iegādātos stādus. Šogad saimniecībā atjaunota neproduktīva audze, iestādot 1500 stādu, un divu hektāru platībā iestādīts 2600 priežu stādu. Stādu izvēlē mežsaimnieki ņem vērā augsnes stāvokli un to, kādas koku sugas nogabalos vislabāk augušas agrāk.
Kaut arī daļa koku sugu, tostarp bērzs un apse, atjaunojas arī dabiski, lielākoties meža atjaunošana notiek stādot. “Vislielākais izaicinājums ir tie meža nogabali, kuros pārlieku lielā mitruma dēļ koki nīkuļo un iet bojā, bet tos nocirst vēl nevar ne pēc vecuma, ne pēc caurmēra,” atzīst Rinalds.”
Iepriecina ar pēctecību
Vērtējot “Elkšņu” mežu konkursā, valsts meža dienesta Aizkraukles mežniecības vecākais mežzinis Andris Golovackis sacīja, ka Elkšņu ģimene kopj savu mežu prasmīgi un cītīgi, iet uz mežniecību, prasa padomu, ko un kā labāk darīt. Viņaprāt, meža apsaimniekošanā Rinalds pratis veiksmīgi izmantot Eiropas Savienības fondu piedāvāto finanšu atbalstu. “Varam būt gandarīti, ka mūsu novadā ir mežsaimnieki, kuri ne tikai prot no meža ņemt, bet arī ieguldīt tā atjaunošanā,” saka Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gvido Liepiņš. “Iepriecina arī pēctecība — Pauļa Elkšņa iesākto turpina viņa dēls Rinalds, kurš pats ir divu dēlu tēvs. Tāpēc jācer, ka, mainoties paaudzēm, šis mežs nepaliks bez saimnieka.”
Daudzeses pagasta pakalpojumu centra vadītāja Signe Gaigalniece stāsta, ka tēvs un dēls Elkšņi esot kārtīgi mežsaimnieki, prieks, ka tādu pagastā esot vairāki.
“Elkšņu ģimenes vislielākais ieguldījums ir meža meliorācijas atjaunošanā,” uzskata Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes pasniedzēja Rita Benta. “Kaut arī meliorācijā ieguldīts daudz līdzekļu, ieguvums ir redzams jau pašlaik. Vienā no nosusinātajiem nogabaliem, kurā atšķirībā no mētrāja vai lāna, atjaunot kokaudzi mēdz būt grūti sazēluma dēļ, iestādītās priedītes ieaugušās labi. Tas liecina par mežkopju pārdomātu un prasmīgu saimniekošanu.”
Viņasprāt, iepriecina arī Rinalda veidotie meža kopšanas nākotnes plāni, kas balstīti ne tikai uz papīros ierakstītajiem datiem, bet arī uz meža izvērtējumu dabā. “Man meža kopšana ir sirdslieta, kam veltu visu savu brīvo laiku,” atzīst Rinalds. “Es mācos gan no citiem, gan no savas pieredzes. Mežsaimniecība jau nav gluži tas pats, kas lauksaimniecība, kurā pieļautās kļūdas var izlabot nākamajā gadā. Mežsaimniecībā pieļauto kļūdu ietekmi jūt ilgtermiņā. Lai tās izlabotu, ir jāpacīnās ilgāk.”
Modernākā zāģētava Eiropā
Nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību” balvas saņemšanai tika izvirzīti un “Zelta čiekurus” saņēma divi uzņēmumi. Viens no tiem Latvijas kapitālā balstītais un Aizkraukles novada Klintaines pagastā reģistrētais SIA “Krauss”, kas 2024. gadā investēja ražošanas tehnoloģijās 16,3 miljonus eiro, kā arī īstenoja ražošanas procesu digitalizāciju un automatizāciju. Uzņēmumam ir ražotnes Klintaines pagastā un Madonas novada Cesvaines pagastā. Balva pasniegta par Cesvaines ražotnē īstenoto investīciju projektu. “Mēs ar prieku paziņojam, ka 2024. gada nogalē ražotnē Cesvaines pagastā, Madonas novadā, SIA “Krauss” ir veiksmīgi īstenojis investīciju projektu, kas ietver jaunas ražošanas ēkas un laukumu izbūvi, kā arī jaunu ražošanas iekārtu un mehānismu uzstādīšanu. Šī projekta rezultātā nodota ekspluatācijā Eiropā modernākā bērza apaļkoka zāģētava. Jaunā ražotne ir aprīkota ar mūsdienīgākajām tehnoloģijām, kas ļaus uzņēmumam ne tikai turpināt attīstību, bet arī nostiprināt savu pozīciju kā globālam bērza koksnes pārstrādātājam. Mūsu mērķis ir ražot augstas kvalitātes izstrādājumus, kas atbilst tirgus pieprasījuma prasībām un veicina ilgtspēju koksnes izmantošanā,” teikts SIA “Krauss” mājaslapā.
