Valsts svētki aizvadīti un tuvojas nākamie, kuros ierasti esam baudījuši salūtu. Izņemot varbūt pēdējos gadus, kad tas bijis mazāk, ar pietāti izturoties pret notikumiem Ukrainā vai praktisku apsvērumu dēļ. Tomēr dzirkstošās liesmiņas aizvien ir teju katru svētku neatņemama sastāvdaļa — to “šauj” gan lielākos valsts notikumos, gan privātās ballītēs.
Ja runā par liesmiņām, viss ir skaidrs, bet salūta dārdoņa arvien vairāk liek aizdomāties, vai to vajag vispār. Vispirms par to trauksmi cēla dzīvnieku saimnieki, jo reti kurš mūsu četrkājainais draugs ir priecīgs par salūtu. Tie izpalika arī pandēmijas laikā, lai vienkopus nepulcinātu cilvēkus. Sabiedrības domas vēl vairāk mainījās Ukrainas kara saistībā — vai patiesi debesīm un visai apkārtnei jādārd, lai radītu svētku noskaņu. Portālā “Manabalss.lv” vākti arī paraksti, lai izbeigtu naudas šķērdēšanu (izšaušanu gaisā) laikā, kad valstī trūkst finansējuma veselībai un izglītībai, kā arī aizliegtu pirotehniku pārdot privātpersonām, tādējādi samazinot smagu traumu un ugunsgrēku postu.
Būt vai nebūt salūtam, joprojām ir aktuāla tēma, un tieši to visbiežāk dzirdēju apspriežam valsts svētku laikā Rīgā. Svaru kausi vairāk sliecās uz to pusi, kuri vēlas salūtu. Tā tomēr ir viena no tradīcijām, kuru atņemot, rodas tukšuma sajūta. Kaut kā pietrūka — varēja dzirdēt cilvēkus sakām. Arī Jaunā gada sagaidīšanu grūti iedomāties bez salūta, ko šauj teju visās malās. Lai arī pašai drošības dēļ nekad nav gribējies to darīt, un arī žēl tās naudas, kas izkūp gaisā, tomēr uz citu šauto salūtu skatāmies. Ir skaisti, gaidot arvien jaunas “ugunspuķes”. Mūsu kaķis tad kaut kur paslēpjas vai izliekas cieši aizmidzis. Citi teikuši, ka suņiem tas vienmēr ir liels stress un pārdzīvojums. Labi, ka salūts iepriekš paredzēts, bet tos nereti rīko arī privātās ballītēs, un pārsteigums var izrādīties nepatīkams.
Tā kā tēma joprojām aktuāla. Par to daudz diskutē, bet stigrāki regulējoši lēmumi nav pieņemti. Šobrīd likums neliedz to rīkot, ja nav apdraudēta citu manta. Par emocionālo kaitējumu atbildības nav. Pašvaldības gan var pieņemt savus saistošos noteikumus, lai stingrāk regulētu vai aizliegtu salūta rīkošanu katram, kas iedomājas to darīt. Aizkraukles novadā šobrīd tādu nav. Vai vajag, grūti pateikt.
Varbūt nav jāuzdod jautājums — būt vai nebūt salūtam, bet kādam būt? Iesāktās gaismas izrādes ir laba alternatīva un rada tikpat daudz pozitīvu emociju. Turklāt tajās skan mūzika, nevis blīkšķi. Izrādās, izgudrots arī klusais salūts, kas arī ir gaismas spēle, jo šobrīd ar tehnoloģijām var panākt visdažādākos efektus. Tas izskatās kā īsts salūts, pat vēl interesantāks. Tā ka pasaule mainās, un mēs tam varam pielāgoties, lai labi ir visiem.
