
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība nākusi klajā ar priekšlikumu, kas daudzus var pārsteigt — par katru ģimenē dzimušu bērnu, pēc hipotekārā kredīta saņemšanas, samazināt kredīta pamatsummu par 15 %, bet ne vairāk kā 15 000 eiro. Citiem vārdiem — bērns kā dzīvokļa atlaides kupons. Tikai šoreiz ne veikalā pie kases, bet bankā.
Ja paskatāmies uz realitāti, tad vidēji trīsistabu dzīvoklis Rīgā maksā ap 100 tūkstošiem eiro. Daudzām ģimenēm šāda summa ir kā uzkāpt Everestā. Hipotēka uz 20 vai 30 gadiem kļūst par mūža piesaisti bankai. Un tagad iedomājieties — piedzimst bērns, un kredīta summa sarūk. Piedzimst otrs — vēl vairāk sarūk. Tēlaini sakot, mazulis ģimenē ienāk ne tikai ar autiņiem un negulētām naktīm, bet arī ar mīnusiņu kredīta grafikā.
Protams, ironiski sanāk — ja šāds likums stātos spēkā, tad vienīgā sabiedrības daļa, kas priviliģēti varētu cerēt ātrāk tikt pie sava dzīvokļa, būtu tie, kuri spēj radīt bērnus. Kādam tas šķitīs netaisnīgi, citam — taisnīgāk nevar būt. Jo, ja valsts nākotne balstās uz demogrāfiju, tad kāpēc gan ne?
Runa nav tikai par kredītiem. Apvienība piedāvā arī paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par bērnu no 250 līdz 500 eiro mēnesī, ieviest iespēju šo atvieglojumu pārnest no viena vecāka uz otru, un beidzot novērst netaisnību, ka māmiņa, kura paliek mājās ar bērnu, atstāta bez darba stāža, pensiju iemaksām un sociālajām garantijām. Vai tiešām sieviete, kura audzina nākamos nodokļu maksātājus, pelnījusi būt “neapdrošināta un neaizsargāta”? Tas ir absurds, kas uzkrājies gadiem.
Bieži dzirdam, ka ģimenēm palīdzēt ir dārgi. Bet vai lētāk ir tās pazaudēt? Katrs bērns, kurš nedzimst šai pasaulei, nozīmē arī mazāk cilvēku, kuri pēc gadiem uzturēs mūsu pensiju sistēmu, maksās nodokļus un strādās slimnīcās vai skolās. Ja šodien 24 miljonus no “Altum” peļņas novirzītu ģimenēm, tas nākotnē varētu atmaksāties ar uzviju.
Protams, jautājums paliek atklāts: vai politiķi būs pietiekami drosmīgi šādu iniciatīvu atbalstīt? Vai arī viss atkal noslīks garajās Saeimas komisiju diskusijās, kurās vienmēr ir nauda visam citam, tikai ne ģimenēm? Šī iniciatīva ir provokatīva, un labi vien, ka tā. Tā raisa diskusiju līdz jautājumam — vai bērni Latvijā ir tikai privāta ģimenes darīšana vai arī sabiedrības kopīgā atbildība?