Bērnam vajadzīga viņa ģimene

Ir jūnijs, un tas ierasti sākas ne tikai ar skolēnu brīvlaiku, bet Bērnu aizsardzības dienu. Šai aktualitātei pēdējos gadu desmitus pievērš lielu uzmanību, un Bērnu tiesību konvencija Latvijā ir spēkā no 1992. gada. Paldies ārstei Ingunai Ebelai un bijušajam izglītības ministram Kārlim Greiškalnam, kuri pirms šiem 30 gadiem aktualizēja bērnu tiesības, jo tolaik situācija šajā jomā bija ļoti bēdīga. Bērni cieta daudz, bet par to nerunāja. Tagad ir citādāk, un bērnu tiesību aizsardzības likums tiek papildināts, sociālajos dienestos izveidotas nodaļas īpaši ģimenēm ar bērniem, ir bāriņtiesas, kas strādā, lai būtu ievērotas bērnu tiesības.
Darbs notiek, un no tiesiskās puses Latvijā viss sakārtots, bet joprojām daudz bērnu jūtas nelaimīgi, apdraudēti un nedroši. Statistika atklāj, ka 85 procentos no visiem vardarbības gadījumiem bērni diemžēl cieš no saviem tuvākajiem cilvēkiem — radiniekiem un ģimenes locekļiem. Turklāt pēdējā laikā visbiežāk nākas saskarties ar dzimumnoziegumiem, un cietušās personas paliek arvien mazgadīgākas — jaunākais bija deviņus gadus vecs bērns. Katru gadu augustā iznāk buklets “Bērni Latvijā”, kam regulāri sekoju līdzi, pievēršot uzmanību dažādām rehabilitācijas iespējām gan no vardarbības cietušajiem bērniem, gan tiem pieaugušajiem, kuri to pastrādājuši, jo strādāju ar abām pusēm. Jau labu laiku man kā speciālistei ir sadarbības līgums ar policiju un piedalos nepilngadīgo nopratināšanā.