
Viens no centrālajiem izstādes apskates objektiem ir mākslinieka novadnieka Luda Bērziņa veidotā vitrāža “Sens stāsts”, kas darināta 1999. gadā un kuru baznīcai uzdāvinājis viņa dēls. Tā apskatāma dievnama torņa otrā stāva logā tieši virs ieejas durvīm. Mācītājs Artūrs Dimitrijevs atzīst, ka pēc ilgākiem meklējumiem tā atzīta par labāko vietu. “Kad saule iespīdēja šajā logā, skats bija satriecošs,” piebilda A. Dmitrijevs. Draudzes locekle Marika Sūruma piebilst, ka šī vitrāža simboliski aizsedz skatu uz mācītājmuižas parku, kur padomju gados ierīkotas kolhoza mehāniskās darbnīcas.
Savukārt torņa augšējos stāvos apskatāmas fotogrāfijas un dokumenti, kas liecina par draudzes dzīvi.
Taču izstādē apskatāms vēl viens īpašs eksponāts – tas ir bijušā mācītāja Almara Lavrentjeva amata tērps, kuru viņš pagājušā gada rudenī uzdāvinājis draudzei. “Ar ko tad tas ir īpašs. Stolu (gara auduma lente, ko liek uz pleciem) mācītājam dāvināja Pasaules luterāņu federācijas pasākumā Ungārijā. Tajā laikā mācītāji staigāja melnos talāros, un tas bija kaut kas neierasts Latvijā. Ja ir stola, vajag arī albu, mācītāja amata tērpu, ko viņam speciāli arī uzšuva. Iespējams, tā bija viena no pirmajām albām tolaik Latvijā. Kādu laiku šo tērpu lietojis arī Jānis Vanags, pirms kļuva par arhibīskapu. Bet nu tas atgriezies Neretā,” izstādes atklāšanā stāstīja mācītājs.
Marika Sūruma piebilst, ka pati baznīca ar torni, ir nozīmīgs vēsturisks objekts – piemineklis un mākslas darbs, vērtība, kur izbaudīt un sajust senatni. Tā ir 430 gadus sena, un tas ir vecākais dievnams Sēlijā.
Plašākas draudzes jubilejas svinības paredzētas šī gada 1. augustā, kad visas dienas garumā notiks dažādi pasākumi.
