Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa uz kārtējo tikšanos ar reģionālo mediju pārstāvjiem šoreiz bija uzaicinājusi zemkopības ministru Armandu Krauzi, jo viena no šī brīža svarīgākajām aktualitātēm joprojām ir situācija lauksaimniecībā. Savukārt ar Saeimas priekšsēdētāju pārrunāti arī drošības jautājumi.
Prasības atceltas
Šīs vasaras lielākais izaicinājums lauksaimniecībā bija un ir biežās lietavas, kamēr citviet Eiropā ilgstoši valdījis karstums un sausums. Saistībā ar to Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija. To Armands Krauze pagājušajā nedēļā pārrunājis arī Eiropas Komisijā, kur sola atbalstu.
“Pēc ministrijas ziņām līdz augusta beigām zaudējumi lauksaimniekiem aprēķināti 92 miljoni eiro apmērā, no kuriem 72 miljoni ir lietavu postījumi un pārējie — pavasara salnu postījumi. Informācija gan visu laiku papildinās. Nosegt visus zaudējumus nebūs iespējams, bet atbalsts lauksaimniekiem no Eiropas Savienības būs, ko varēs izmaksāt līdz aprīlim,” teica zemkopības ministrs.
Ieviesti arī citi atbalsta pasākumi, tostarp pārcelti vai atcelti pļaušanas un ražas novākšanas termiņi, kas būtiski ietekmē citus maksājumu. Ir gan atsevišķas lietas, kas jālūdz Eiropas Komisijai, piemēram, par galvenā kultūrauga sējumiem, kas nedrīkst būt vairāk kā 65 %. Vasaras beigās situācija bija tāda, ka rapsi nevarēja iesēt, jo nebija novākti graudaugi. Šo attiecību lūgts mainīt.
Ministrs uzvēra, ka problēma šobrīd ir arī zemā graudu cena un kvalitāte. Lai arī graudaugi ir novākti, tie lielākoties būs derīgi tikai lopbarībai. Turklāt ļoti būtiski ietekmēta ziemāju sēja, nojaucot augu maiņas sistēmu. Līdz ar to sekas būs jūtamas arī nākamajā gadā.
Ienākumi samazinās
Ministrs atzina, ka laika apstākļu ietekmē pēdējie trīs gadi lauksaimniecībā bijuši izaicinājumu pilni, tāpēc daudzu uzņēmēju darbība ir apdraudēta. Saistībā ar to meklētas iespējas, kā palīdzēt. Saviem biedriem palīgā nāk arī kooperatīvi, bet ilgstošas grūtības gremdē arī tos.
Atbalstu saimniecības saņems, ja to gada ieņēmumu kritums ir vairāk nekā 20 %, un tāda kārtība ir arī citviet Eiropā. Šobrīd gan konkrēta summa nav zināma. Ministrs atzina, ka paredzēts arī valsts atbalsts un sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu līdz gada beigām no tā paredzēts izmaksāt tuvu pie 90 %.
Vai saistībā ar neprognozējamajiem laika apstākļiem pieaug lauksaimnieku interese par apdrošināšanu un apdrošināšanas kompāniju piedāvājums?
“Šogad noteikti ir mazāka interese par apdrošināšanu, un iemesls tam ir pēdējo divu gadu apstākļi. Arī es neesmu apdrošinājis savus laukus, jo, paskatoties naudas plūsmu, gada ieņēmumi kritušies ļoti būtiski. Lai “savilktu galus”, katrs cenšas samazināt izdevumus, un apdrošināšana ir pirmais, no kā atsakās. Vēl viena problēma ir tā, ka lielākoties polisēs kā apdrošināšanas risks norādīti plūdi, nevis lietavas. Pēc tās definīcijas šogad Latvijā plūdu nav bijis vispār. Tāpēc Apdrošināšanas likumā paredzētas izmaiņas, lai skaidri visu formulētu,” teica Armands Krauze.
Viņš piebilda, ka arī apdrošinātāji nevar bezgalīgi paplašināt savu piedāvājumu, ja par atsevišķām pozīcijām ir neliela interese. Lauksaimniekiem nevar noteikt arī obligāti visu apdrošināt. Ministrs atzina, ka visticamāk Latvijā jāveido savs Riska fonds, lai gan, reāli domājot, — trīs šādi gadi, un tas būs tukšs. Viņa ieskatā risinājumam nākotnē jābūt sabalansētam — gan Riska fondam, gan apdrošināšanai. Nevar arī būt, ka maksā visiem par visu.
Jāsāk no lejas
“Saistībā ar pērnā gada pēkšņajām lietavām, kad pārplūda Jūrmala un Jelgavas apkaime, esam sagatavojuši priekšlikumu paketi, lai atvieglotu meliorācijas sistēmu atjaunošanu. Šobrīd tādā gadījumā jāveic ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kas ir milzīgs administratīvais slogs. Viens piemērs ir Ķekaviņas upīte, kas ir aizaugusi, un tās tīrīšanai bija sagatavots Eiropas projekts. Atzinums bija, ka mehāniski to darīt nevar, tikai ar rokām, jo tur ir straujupītes posms, lai gan faktiski tas ir grāvis. Līdz ar to cieš apkārtējie īpašumi, un uzskatām, ka jau esošo meliorācijas sistēmu tīrīšanai nevajadzētu būt tik apgrūtinošai. Turklāt tīrīšana jāsāk ar lejteci, jo nav jēgas tīrīt grāvi, ja upe aizaugusi, jo ūdeni tā nenovadīs. Arī upes ir daļa no meliorācijas sistēmas, un tās jātīra. Turklāt šie darbi vienmēr paredzēti, lai atjaunotu un saglabātu to dabīgo tecējumu,” teica ministrs.
Vai lauksaimnieciskā darbība laukos tuvu grāvjiem neveicina arvien ātrāku to aizaugšanu? Armands Krauze skaidroja, ka starp grāvjiem un lauku ir noteiktas zaļās joslas, par ko arī var saņemt atbalstu, kam zemnieki jau piesakās.
Cērt, lai saglabātu
Sabiedrībā turpinās bažas par mežu izciršanu. Vai tie uzskatāmi tikai par ienākumu avotu? Armands Krauze atzina, ka tā nav, un valstī noteikts, ka 30 % no tiem paredzēti dabas aizsardzībai un 70 % saimnieciskajai darbībai. Tas arī pamatā sasniegts. Diskusijas vairāk raisījās par kailcirtēm jeb mežu atsegumiem. Ministrs skaidroja, ka tie nepieciešami, lai vairotu koku sugu saglabāšanu, īpaši gaismu mīlošās priedes.
Saeimā pārrunāts arī jautājums par medību limitiem, jo meža cūkas, kuras izplata Āfrikas cūku mēri, tik daudz nenomedī kā vilkus, un to skaits pat palielināts. Ministrs skaidroja, ka ir regulāra saziņa ar medniekiem, lai regulētu populāciju. Vilku medību skaits palielināts, sekojot līdzi informācijai par dzīvnieku izplatību. Par Āfrikas cūku mēra ierobežošanu runājot, ministrs atzina, ka atbildība par sanitāro normu ievērošanu ir ražotāju un turētāju ziņā, ko arī kontrolē. Vai šī saslimstība ietekmēs gaļas cenu, grūti pateikt, bet, iespējams, mazāk būs vietējās un vairāk ievestās produkcijas.
Gaiziņš jāatgūst
Runājot par saules parkiem uz lauksaimniecības zemes, Armands Krauze atzina, ka iepriekš viņš nav guvis atbalstu tos ierobežot. Tomēr turpmākie projekti šobrīd ir apstājušies, jo nosacījumi vairs nav tik izdevīgi. Attiecībā uz vēja parkiem — nebūs atļauts tos izvietot nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemēs. Tie ir nepieciešami, bet ne visā Latvijā un noteikti ne ainaviski nozīmīgās vietās. Laba iecere esot Klimta un enerģētikas ministrijas rosinājums pašvaldībai pašai noteikt, vai tajā ļaut tos izvietot. Daiga Mieriņa piebilda, ka lielākā daļa plānoto vēja parku visticamāk neīstenosies, jo tas ir sarežģīts un dārgs process. Mediju pārstāvji gan atzina, ka iedzīvotāji bieži vien uzskata — ja sākusies idejas apspriešana, vēja parks pie viņu mājām jau būs pēc mēneša.
Kas notiek ar Gaiziņa virsotni, lai tā nonāktu valsts īpašumā? Armands Krauze atzina, ka šis jautājums ir procesā, “Latvijas valsts mežiem” notiek sarunas ar īpašnieku advokātiem, un tagad jautājums ir par cenu vai līdzvērtīga īpašuma piedāvāšanu, bet šai vietai jāpieder valstij.
Nevar novērtēt par zemu
Ar Daigu Mieriņu pārrunāti arī drošības jautājumi, un, lai gūtu lielāku skaidrību, ikviens var iepazīties ar Nacionālās drošības plānu, kas detalizēti izklāstīts Aizsardzības ministrijas mājaslapā. Viņai pienākuši signāli, ka pierobežā intensīvāk cērt mežus, baidoties, ka valsts tos paņems aizsardzības vajadzībām. Daiga Mieriņa atzina, ka jebkurā gadījumā valsts, ja būs nepieciešams, zemi atpirks vai izmaksās kompensāciju.
“Daudz diskutēts par pasākumiem, kas būtu jāīsteno saistībā ar droniem, kas ielidoja Polijā. Pati Polija uz šo incidentu reaģējusi ļoti asi, bet tas, ko mēs izdarījām, ir gaisa telpas slēgšana militāro mācību laikā. Vēl esam uzdevuši Ministru kabinetam izvērtēt robežu slēgšanu, un arī bruņotie spēki domā, kā apkopot un sagrupēt resursus, lai aizsargātu austrumu robežu. Tas sadzirdēts arī Eiropā, jo jābūt papildu līdzekļiem, lai to stiprinātu. Mūsu ieguvums ir Eiropas Savienības aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus, kurš ir no Lietuvas un pietiekami labi zina situāciju. Mūsu ārējā robeža ir jāstiprina kopīgi, nevis tikai vienai Latvijai,” teica Daiga Mieriņa, piebilstot, ka vēl daudz lietu darāms. Ja šāds incidents būtu noticis Latvijas pierobežā, būtu pietiekami daudz izaicinājumu, un grūti pateikt, kas vēl sagaidāms no Krievijas puses.
“Krievija ir attīstījusi savu dronu ražošanu, un to izmantošanas skaits tikai palielinās. Tas nozīmē, ka krievi kļuvuši neatkarīgāki no citu valstu piegādēm un resursiem, paši spējot tos saražot. Tā ka pretinieku nevar novērtēt par zemu, un kara sākšana Ukrainā ir mācība visiem uz ilgu laiku. Saistībā ar droniem ļoti liela nozīme ir zinātnei, jo šobrīd to detaļu piegādātājs ir Ķīna. Pašiem jākļūst neatkarīgākiem, lai varētu uz vietas saražot to, kas nepieciešams, jo tehnoloģijas mainās ļoti strauji. Par to visu jādomā kompleksi, un daudz kas atkarīgs no finansējuma,” teica Saeimas priekšsēdētāja.
