Daudzu mācību iestāžu iekšējās kārtības noteikumos ir aprakstīts, kas ir svētku tērps — tumšas, lietišķa stila bikses, svārki, balts krekls un blūze. Praksē redzams, ka tradicionālais klasiskā stila melnbaltā salikums ir pagātnē — nereti Zinību dienā aiz krāšņiem ziedu pušķiem slēpjas tikpat koši tērpti skolēni. Bija laiks, kad šis raibums man pie sirds negāja, taču šogad, skatoties uz sākumskolēniem, saskatīju gaumīgu dzīvīgumu, ko piešķīra krāsas.
Ik gadu aktualizējas diskusija, viedokļu dažādība un pat skarbi izteikumi par to, kā skolēniem 1. septembrī vajadzētu ģērbties. Piebildīšu, ka lielākoties tos izsaka vecāki, nevis paši bērni. Pieaugušo domas dalās — vieni izvēlas klasisko stilu, citi ir brīvāk domājoši un palīdz atvasei iemīļotās džinsa bikses sakombinēt ar kādu piemērotu kreklu. Pieķēru sevi domājam, ka šajā situācijā ļoti ērti ir tiem, kuru skolās ir obligātās formas — nav jālauza galva, ko vilkt mugurā!
Daži vecāki savu bērnu modi Zinību dienā pamato ar finansiālo aspektu — pirkt kurpes un žaketi, ko bērns uzvilks vienu reizi un tad izaugs, nav lietderīgi. To, ka bērnu apģērbs ir dārgs un var radīt pamatīgu robu vecāku maciņā, noliegt nevar, taču ir finansiāli draudzīgāki risinājumi — “Andele Mandele” vai veiksmīgs pirkums kādā lietoto apģērbu veikalā. Ja ir vēlme, var atrast derīgu risinājumu.
Mode mainās, un mums jāiet tai līdzi. Jāļauj jauniešiem tērpties tā, kā viņi jūtas labi. Protams, ir jāatgādina un jāaudzina, ka svētkos jāģērbjas īpašāk un jāpadomā par apģērbu, taču tas nenozīmē, ka skolēnu pašizpausmei svētku dienās nav vietas.
Mani krietni vairāk mulsina izmēram un vecumam neatbilstoša izvēle. Ir redzētas, tā saucamās dibena “krājkasītes”, jo bikses neturas vietā, vai meitenes īsos bruncīšos skolas koncertā, kad deju laikā redzama apakšveļa. Vēl jāpiemin pamatskolnieces, kuras vecākiem izprasījušas pirmās īstās augstpapēžu kurpes, bet iešana tajās nevedas. Prasme pucēties nav tikai konkrēta apģērba izvēle — tas ir kopums, kas ietver arī māku uzturēt apģērbu koptu un nest to. Sakopt ne tikai drēbes, bet arī ieveidot matus un svētku pasākumā stāvēt stalti.
Svarīgi atcerēties, ka svētku tērps nav tikai noteikts krāsu salikums vai drēbju komplekts — tas ir veids, kā bērns izrāda cieņu pret pasākumu, skolotājiem un vienaudžiem. Vecākiem nebūtu jāierobežo radošums, bet jāpalīdz bērniem izprast, kā apvienot stilu, ērtumu un svētku noskaņu. Tā bērni iemācās estētiku, pašizpausmi un atbildību, vienlaikus saglabājot Zinību dienas svinīgo garu.
