Pašlaik, janvārī, pieturoties pastāvīgam salam, Vērenes ielas remontam Koknesē ir tehnoloģiskais pārtraukums. Tā saka ar darbiem saistītās personas. Līdz ar atbilstošiem laikapstākļiem darbi atsākšoties. Lai nodrošinātu pazemes inženiertīklu izbūvi šaurajā ielas koridorā, autovadītājiem turpmāk jārēķinās ar būtiskiem satiksmes ierobežojumiem un apbraucamo ceļu izmantošanu. Savukārt piesnigušo Vērenes ielu, kas tagad ir būvobjekts, jātīra darbu veicējiem, bet, vai tā notiek?
Aizkraukles novada pašvaldības ceļu būvtehniķis Dāvis Briedis stāsta, ka pašlaik būvdarbu atsākšanos Vērenes ielā ietekmē laikapstākļi. Lai gan bija plānots darbus turpināt tūlīt pēc gadu mijas svētkiem, uznākušais sals licis tos uz laiku atlikt. Līdz šim un arī turpmāk būtiskas izmaiņas skars satiksmes organizāciju šajā ielā. Tiek saskaņota shēma, kas paredz vajadzības gadījumā remonta laikā atsevišķus posmus Vērenes ielā pilnībā slēgt. Projekta specifika — šaurais ielas koridors un esošie inženiertīkli neļauj organizēt kustību pa vienu joslu, kamēr otrā notiek rakšanas darbi.
Drīkstēs braukt zem “ķieģeļa”
Plānots, ka ielas sākumā un beigās tiks uzstādīta ceļa zīme “Braukt aizliegts” jeb tā dēvētais “ķieģelis”. “Mēs spriedām ar būvnieku un pašvaldību, ka šī zīme varētu darboties noteiktā laikā, piemēram, no pulksten 8 līdz 17, kad notiek aktīvi būvdarbi,” skaidro D. Briedis.
Speciālists uzsver, ka vietējie iedzīvotāji un sabiedriskais transports zem šīs zīmes drīkstēs braukt, lai piekļūtu saviem īpašumiem, un policija par to nesodīs. “Ķieģelis” izvēlēts kā stingrāks ierobežojums, jo pieredze rāda, ka citas aizlieguma zīmes autovadītāji bieži ignorē.
Kamēr Vērenes iela būs slēgta, tranzīta satiksme tiks novirzīta pa Kokneses—Tīnužu šoseju. Oficiālā apbraucamā ceļa shēma drīzumā tiks publicēta pašvaldības sociālajos tīklos un izvietota dabā uz informatīvajām planšetēm.
Runājot par “apbraucamo ceļu” gar dzelzceļa malu, par kuru iepriekš izskanējusi publiska neapmierinātība, D. Briedis ir tiešs: “Tas pat īsti nav ceļš. Tās ir vēsturiski iebrauktas sliedes pļavā.” Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” tur tagad izvietojis betona blokus, lai pasargātu savu infrastruktūru un gājēju ietvi no nesankcionētas transportlīdzekļu kustības.
Saglabāsies masas ierobežojumi
Kopējais pārbūvējamais Vērenes ielas posms ir aptuveni 1300 metru garš. Sarežģītākais posms ir no 1905. gada ielas līdz Upes ielai, kurā atrodas blīvs inženiertīklu mezgls. Savukārt posmā gar rūpnīcu “Pallog” ceļa nesošās kārtas jau ir izbūvētas un atlicis vien uzstādīt bortakmeņus un izveidot ietvi. Darbu laikā Vērenes ielā atklātais vēsturiskais bruģis būvniecības gaitu nav ietekmējis, jo tam netika konstatēta īpaša kultūrvēsturiska vērtība. Jaunā iela būs piemērota dažādām slodzēm. No 1905. gada ielas līdz Pērses tiltam saglabāsies svara ierobežojums (7 tonnas). Posmā aiz Pērses tilta to būvē ar pastiprinātu konstrukciju, lai izturētu kravas transportu, kas kursē uz vietējām ražotnēm no šosejas puses.
Visā ielas garumā labajā pusē (skatoties no 1905. gada ielas) tiks izbūvēta apgaismota gājēju ietve. Paredzētas arī īpaši izgaismotas gājēju pāriešanas vietas punktos, kur vēsturiski ir vislielākā cilvēku plūsma. Pašlaik nekas neliecina par projekta kavēšanos, un mērķis ir pabeigt pārbūvi līdz šī gada beigām.
Nebrīdina par darba sākšanu
Vērenes ielas remontdarbi Koknesē iedzīvotājiem un uzņēmējiem radījuši virkni neparedzētu sarežģījumu, ko pastiprina gan trūkstošas ceļa zīmes, gan nepietiekama sniega tīrīšana ziemas apstākļos. Lai gan iedzīvotāji saprot remontdarbu nepieciešamību, ikdienas loģistika pašlaik prasa ne tikai papildu laiku, bet arī ceļa mērošanu ar kājām pāri dzelzceļa sliedēm.
Uzņēmēja no Kokneses Rita Kāpiņa stāsta, ka pašreizējā situācija Vērenes ielas posmā ievērojami apgrūtina pārvietošanos darba dienās. Galvenā problēma ir informācijas trūkums par ierobežojumiem. Bieži vien, braucot no Lakstīgalu ielas puses, autovadītāji tikai pēdējā brīdī pamana, ka ceļš ir pilnībā slēgts. Tā kā brīdinājuma zīmju pirms tam nav, nākas mērot garu ceļu atpakaļ, meklējot apbraucamos ceļus. Šādi misēkļi ikdienas maršrutā ievieš ievērojamu laika nobīdi.
“Tas sagādā grūtības, jo, piemēram, meita zvana, ka varu braukt viņai pakaļ uz skolu. Braucu, bet iela ciet, notiek kaut kādi darbi. Tas nozīmē, ka bērnam papildus 15 minūtes jāgaida ārā, kamēr atbraucu,” stāsta uzņēmēja.
Lai gan oficiāli varētu šķist, ka būvdarbos ir tehnoloģiskais pārtraukums, darba dienās aktivitāte objektā turpinās. Tomēr lielākās galvassāpes šobrīd sagādā ziema. Sniegs Vērenes ielas posmā un izbrauktuvēs no pagalmiem praktiski netiek tīrīts. Iebraukto ceļu uztur vien pašu iedzīvotāju automašīnu plūsma, kas izveidojusi dziļas risas un nelīdzenumus.
Kā norāda uzņēmēja, izbraukšana no Lakstīgalu ielas uz Vērenes ielu ir kļuvusi par izaicinājumu: “Tā kā sniegu nešķūrē, tur visiem ir grūtības. Ja stiprāk piespied gāzes pedāli, vari iebraukt taisni blakus kaimiņu pagalmā,” stāsta Rita.
Situācija ir tik sarežģīta, ka viņa atradusi alternatīvu veidu, kā nokļūt mājās, neizmantojot remontējamo ielu. Automašīnu atstāj pie sliedēm — vietā, kur kādreiz atradās dzelzceļa pārbrauktuve. Pārējo ceļu līdz mājai mēro kājām.
Neskatoties uz pašreizējām nedienām, iedzīvotāji saglabā optimismu par nākotni. Saskaņā ar plānu, ierobežojumi varētu turpināties līdz pat šī gada rudenim. “Nav jau variantu, jācieš mums ir, bet pēc tam, kad viss būs gatavs, tad jau būs forši,” rezumē R. Kāpiņa.
Pašvaldība atgādinās par pienākumiem
Kokneses apvienības pārvaldes vadītāja Agrita Vagoliņa stāsta, ka pašvaldība apzinās sarežģīto situāciju Vērenes ielā un tās pieguļošajās teritorijās. Saņemtas sūdzības no iedzīvotājiem par to, ka ielas kļūst grūti izbraucamas, īpaši atkušņa un spēcīgu nokrišņu laikā, tādēļ aktuāls ir jautājums par regulāru ceļa klātnes līdzināšanu. Pašvaldība būvniekiem atgādinās par pienākumiem, jo šobrīd par Vērenes ielas stāvokli ir atbildīgi būvnieki, un uzturēšanas darbi ir iekļauti līgumā.
“Man viņi ir jāpamudina. Nav tā, ka nedarīs, jo tas ir līgumiski atrunāts, bet diemžēl visu laiku ir jāatgādina,” situāciju skaidro A. Vagoliņa.
Lai gan no vienas puses runā par tehnoloģisko pauzi, objektā darbi daļēji turpinās arī pašlaik. Pašvaldības pārstāve norāda, ka pilnīga ielas slēgšana būtu vienkāršākais risinājums no būvniecības viedokļa, taču mērķis ir saglabāt vismaz vienu joslu caurbraukšanai, lai izlīdzētu iedzīvotājiem.
“Aizslēgt to ielu jau nav māka. Mēs tiešām mēģinām iedzīvotājiem izlīdzēt. Tomēr uz kādu laiku iela ir jāslēdz, ja gribam izbūvēt komunikācijas. Nevaram atrakt un pārrakt vienā pusdienā,” uzsver A. Vagoliņa, aicinot iedzīvotājus uz sapratni par īslaicīgajām grūtībām ilgtermiņa ieguvumu vārdā.
Viena no aktuālākajām problēmām ir informācijas neesamība par apbraukšanas ceļiem. Braucēji attopas pie slēgta ielas posma, nezinot alternatīvos maršrutus. Kā viena no iespējām apbraukšanai ir tā dēvētais “Apaļās fermas ceļš” (grants ceļš pirms uzņēmuma “Hanza Elektro”), ko pamatā izmanto kravas tehnika un vietējie uzņēmēji. Pašvaldība atzīst, ka apbraukšanas shēmu trūkums ir būtisks mīnuss. “Būvniecības sapulcē pirms Ziemassvētkiem šis jautājums tika aktualizēts. Ir solīts, ka, beidzoties tehnoloģiskajai pauzei, shēmas noteikti izvietos,” apstiprina pārvaldes vadītāja.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
