Aizkraukles novads kļuvis par 262 novadniekiem bagātāks

“Darbs nemainās,” teic Olita Sticere, “pildām valsts uzticētās funkcijas.” Nodaļas vadītāja rāda prāvu dokumentu kaudzi — tā ir pērn atsūtītā metodika un tiek šķirota pa nozaru mapēm. “Norādījumu apjoms ir ļoti liels. Tikko mainās kādas ārpolitikas vai iekšpolitikas nostādnes, tas attiecas arī uz mums. Top jauni noteikumi, kas dzimtsarakstu nodaļas darbā ir jāievēro.”
Iezīmējas arī tāda tendence, ka apmeklētāji kļūst arvien ambiciozāki. “Viņiem liekas, tāpēc mēs te esam, lai visas prasības nekavējoties izpildītu. Jaunā paaudze ļoti labi darbības ir apguvusi e-vidē. Piemēram, e-pakalpojumos saņemam pieprasījumu sniegt visas nepieciešamās ziņas par vecvectēva dzimšanu, lai varētu izveidot dzimtas koku. Cilvēka vārds, uzvārds uzrakstīts, dzimšanas gads — iespējams, 1892., dzimšanas vieta — Latvija/ Vācija. Labi, ka bija norādīts telefona numurs. Tā arī saku, ka neviena dzimtsarakstu nodaļa ar šādu informācijas klāstu prasību nespēs apmierināt. Mums ir dati par pilsētām, pēc reliģiskās konfesijas piederības. Ziņas par 19. gadsimtā dzimušajiem jāmeklē Valsts vēstures arhīvā. Tad izskan arguments — bet tur taču prasa samaksāt!” stāsta Olita Sticere.