Apzināt, novērtēt un audzēt Latvijas tautas lolotos un mantotos kultūraugus, saglabāt tos nākamajām paaudzēm
Aizvadītajā piektdienā Aizkraukles bibliotēkas lasītavas zālē tika atvērts sēklu maiņas punkts.
Ar saulainām dienām un kūstošiem sniegiem dabā drošus soļus sper pavasaris. Īpaši rosīgs tas ir dārzkopjiem, kas ar nepacietību gaida, kad atkal varēs rušināties pa zemi, sēt un stādīt. Tas, protams, nav izdarāms bez sēklām. Tās iespējams nopirkt veikalā vai ievākt pašiem.
Agrākos laikos katra saimniece pati ievāca dārzeņu un puķu sēklas un ik pavasari tās sēja no jauna. Sēklas deva saviem bērniem, kaimiņiem. Ar tām mainījās un tā ieguva citu šķirņu sēklas, kuras glabāja un loloja. Iespējams, kāds atcerēsies, ka tā darīja arī viņa mamma vai vecmamma. Atceros, kā mana vecāmāte allaž loloja cukurzirņus, kas izauga ļoti lieli un saldi, un pieskatīja, lai mēs, bērni, visus nenotiesājam, lai paliek sēklai. Līdz mūsdienām šos zirņus nav izdevies saglabāt, un katru gadu ar nožēlu jāatzīst, ka laikam tādus, kādi vecaimātei bija, laikam vairs neatrast. Tāpēc ir svarīgi tādas sēklas saglabāt pašiem un dalīties ar citiem.
Mērķis — sēklu maiņas punkts katrā Latvijas pagastā
Te var palīdzēt mainīšanās ar sēklām, un aizvadītajā piektdienā sēklu maiņas punkts vēra durvis Aizkrauklē. Tā adrese — bibliotēkas lasītavas zāle. Tas būs atvērts lasītavas darba laikā un darbosies līdz maijam. Interesentus, kuri diemžēl bija mazā pulciņā, sagaidīja Indra Gaivere, aizkraukliete, sēklu maiņas punkta koordinatore. Ar “sēklu lietām” Indra nodarbojas otro gadu, ir beigusi kursus. Viņas vēlme ir apstrādāt zemīti, nekaitējot dabai, kas nozīmē atteikšanos no ķīmijas.
Sanākušos attālināti uzrunāja Sandra Stabinge, sēklu maiņas kustības Latvijā aizsācēja: “Viss, ko mēs ar sēklām darām, ir pašu un kopējam labumam. Nodoms ir, lai katrā pagastā būtu savs sēklu maiņas punkts, kur cilvēki mainīsies sēklām, kuras ir labas un piemērotas mūsu zemei. Katram, kas kaut ko audzē, būs savs sēklu komplekts, sava vācelīte, kas viņa dārzam derīga.”
Brīvprātīga un neformāla kustība
Kas ir augu un sēklu maiņa? Tā ir neformāla un brīvprātīga kustība pašu vākto sēklu apmaiņai loloto un mantoto kultūraugu saglabāšanas nolūkos. Tas nozīmē saglabāt, lolot un audzēt šīs sēklas un augus, dalīties ar tiem un saglabāt to daudzveidību. Sēklu lološanas misija ir pavisam vienkārša — ja katrs atrastu vismaz vienu dzimtas kultūraugu, tad visi kļūtu savā veidā bagātāki. “Mēs esam dzirdējuši, kā bija agrāk, bet tas viss pamazām izzuda. Sēklas ir veikalos, stādi — stādaudzētavās. Šķiet, kur gan visi pazuduši, kas paši vāc sēklas un audzē stādus. Mana vecmamma pati visu audzēja, man nebija iespējas paņemt no viņas, un tas viss ir zudis. Mēs gribam to atdzīvināt, lai nebūtu, ka tas kaut kad bija, lai vērtības nepazūd,” saka Indra Gaivere.
Sēklas audzē un lolo visā pasaulē, un tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir cīņa pret ģenētiski modificētajām sēklām. No lolotajām sēklām aug kvalitatīvāka, tīrāka pārtika, tiek sekmēta arī bioloģiskā daudzveidība. Kādēļ to darīt Latvijā? Vispirms jau daudzveidības saglabāšanai. Otrs iemesls ir augu vitalitāte. Augi, kurus mēs audzējam dārzos, pielāgojušies Latvijas klimatam, augsnei, kaitēkļiem un citiem faktoriem. Trešais iemesls — tas ir izdevīgāk. Ja mums ir pašiem savas sēklas, tās nav jāpērk katru gadu no jauna, līdz ar to esam ekonomiski neatkarīgāki. Ceturtais iemesls — mājsaimniecībai vieglāk pārdzīvot grūtākus laikus, jo, tā kā sēklas ir krājumā, nav jāuztraucas, ka tās nevarēs nopirkt veikalā. Piektais iemesls — ir iespēja izprast dabas procesus, mēs mācāmies paši un mācām apkārtējos. “Es parādu savai meitai, kā iesēju sēkliņu, kā tā aug un kas izaug. Bērni zina, no kurienes rodas tomāts un gurķis, ka tas nav vienkārši veikala plauktā,” saka Indra Gaivere. Sestais iemesls — mēs saglabājam faunas daudzveidību, rūpējoties par ekosistēmu savā dārzā. Septītais — mēs paši varam izaudzēt un izlolot savu šķirni.
Sēklu maiņas uzdevumi
Kādi ir sēklu maiņas uzdevumi? Vispirms jau informēt, lai visi zina, ka ir iespējams mainīties ar sēklām un augiem un to darīt pareizi.
Augi tiek iedalīti divās grupās — lolotie kultūraugi un mantotie kultūraugi. Mantotajiem jau nosaukums pasaka priekšā, ka tas ir nonācis no vienas paaudzes pie otras. Tas ģimenē ir bijis vismaz 30 gadu, ir zināma arī tā izcelsme un īpašības. Tas ir ieaudzis Latvijas zemē un pielāgojies vietējam klimatam. Šāds augs ir jāreģistrē www.mantots.permakultura.lv. Uz etiķetes varam uzlikt mantotā kultūrauga zīmolu, piešķirot atpazīstamību.
Savukārt lolots kultūraugs ir tāds, kas dārzā audzis vismaz trīs gadus, un labo īpašību dēļ ir vēlme to saglabāt un turpināt lolot.
Jāievēro principi
Mainot sēklas, būtiski ir ievērot principus. Viens no tiem ir turpināt audzēt savas dzimtas mantotos kultūraugus, cik vien iespējams, visu izzināt par tiem, jautājot to saviem vecākiem, vecvecākiem un citiem. Svarīgi izvērtēt, cik pieredzējis sēklu lolotājs mēs katrs esam un kā tieši lolojam sēklas. Labāk viena auga, bet pamatīgi, nevis 10 un pavirši.
Otrais princips ir sēklu ievākšana. Pirmām kārtām tas nozīmē atbildēt par sēklu kvalitāti, tāpēc sēklas jāievāc tikai no veselajiem un labākajiem augiem. Otram sēklas var dot tikai tad, ja sētas vismaz divus gadus un bijusi laba raža.
Nākamais princips ir dalīšanās sēklu maiņas punktā. Tas nozīmē, ka sēklas jādod vēl vismaz trim audzētājiem, lai augs neizzustu. Arī mantotais kultūraugs jādod vismaz trim sēklu lolotājiem, lai būtu droši, ka vismaz vienam izaugs.
Pēdējais princips ir sēklas reģistrēt. Nevajag vairot “bārenīšus” — augus, par kuriem nekas nav zināms, tāpēc jānorāda informācija par augu — sēklu lolotāja vārds, uzvārds, jānorāda sēklu avots un “ciltsraksti”, ar kādām īpašībām augs ir ievērojams, ieteikumi audzēšanā, sēklu ievākšanas gads, dīgtspēja. Augi, kuru “ciltsrakstus” var izsekot 30 un vairāk gadu, jāreģistrē datubāzē mantots.permakultura.lv.
Jāizpilda prasības
Kad sēklas ir ievāktas un gatavas glabāšanai, tām izveido etiķeti. Uz tās noteikti ir nepieciešama informācija par sēklu lolotāju, kā arī jānorāda, ka sēklu kvalitāte nav pārbaudīta laboratorijā, sugas un šķirnes nosaukums, sēklu daudzums vai svars. Ja tā ir kolekcionāra šķirne, arī tas ir jānorāda. Šīs ir valsts regulētas prasības.
Ievāktās sēklas var uzglabāt polietilēna maisiņos, papīra aploksnītēs, kuras var izgatavot arī pats, kartona kastītēs, stikla burciņās. Lai sanākušajiem nebūtu tikai informācijas klausīšanās, Indra iemācīja salocīt aploksnīti sēklu glabāšanai.
Vairāk informācijas par “sēklu lietu” atrodams permakultūras mājaslapā www.mantots.permakultura.lv.
