Zināmi nezināmais Čaks. Pļaviņās apskatāma dzejniekam veltīta ceļojošā izstāde

Dzejnieka Aleksandra Čaka vārds zināms teju katram, arī tiem, kuri iespējams nelasa dzeju. Viņa neilgajā mūžā bijis arī pietiekami daudz nezināmā plašākai publikai, ko palīdz atklāt izstāde Pļaviņu bibliotēkā.

Ceļojošā izstāde “Nezināmais Čaks” ir no A. Čaka muzeja krājumiem, ko veido lielformāta fotoattēli, kas veidoti, atzīmējot dzejnieka simtgadi. Izstādē tie papildināti ar informatīvajām plāksnēm, kas tapuši sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas bibliotēku. Pļaviņas ir trešā vieta, kur izstāde apskatāma līdz mēneša beigām, un tad tā ceļos tālāk. Ar šo pilsētu dzejniekam gan nav bijusi tieša saistība, vien braucis tai cauri, bet bieži vien vasarās viesojies pie radiem Vecbebros.

Atklājot izstādi, ar tās apmeklētājiem tikās A. Čaka muzeja galveno krājumu glabātāja Solvita Elerte, atklājot daudz interesanta dzejnieka neilgajā mūžā. Vispirms jau par viņa dzimšanas gadu, kas savulaik minēts cits, bet tomēr dokumentāli pierādīts, ka tas ir 1901. gadā. Rīgā dzimušo zēnu un viņa ģimeni Pirmā pasaules kara laiks aizved uz Krieviju, un Latvijā viņš atgriežas 21 gada vecumā ar apņēmību studēt medicīnu. Pamēģinot to, viņš saprot, ka tā nav domāta viņam, tāpat kā iegūtā skolotāja profesija. Viņa dzīves piepildījums var būt tikai literatūra, kam viņš arī pievēršas pilnībā, no Aleksandra Čadaraiņa kļūstot par Aleksandru Čaku. Ar šo vārdu izdoti viņa dzejoļi un citi literārie darbi, kas kļuvuši par klasiku.

Aleksandrs Čaks strādājis dažādu darbus, pieredzējis labākas un sliktākas dienas, intrigas un personīgās dzīves peripetijas. Viņa dzīvē bijusi vien likumīga sieva, bet vairākas Mūzas. Otrā pasaules kara laiku viņš pavada Rīgā, un tā izskaņā sācis strādāt laikrakstā “Cīņa”, bijis kolēģu un laikabiedru iecienīts, bet cietis no esošās sistēmas kritikas, kas arī iespējams vēl vairāk iedragāja viņa veselību. Aleksandrs Čaks mūžībā devās 48 gadi vecumā slimības laikā. Spilgts, bet pārāk īss – tāds bijis Aleksandra Čadaraiņa mūžs.

Nezināmo par zināmo par dzejnieku un viņa laikabiedriem atklāj ceļojošā izstāde, mudinot vairāk ielūkoties viņa biogrāfijā un atkal lasīt Čaku.