Ziemassvētku vecītis slēpjas katrā no mums

Es no sirds gribētu atkal izjust neviltotu Ziemassvētku gaidīšanas prieku. Tādu kā bērnībā, kad ticēju brīnumiem un Ziemassvētku vecītim. Gribētu atgriezties laikā, kad mana vērtību skala bija ļoti pieticīga. Ziemassvētkos tikt pie “Kinderolas” bija laimes augstākā pakāpe. Es pat neatceros, kādas mantas prasīju un saņēmu svētkos, bet atceros konfekšu tūtas satura revidēšanu, mīļāko konfekšu glabāšanu līdz tās pārcukurojās, negaršīgo bombongu maiņu ar brāli un brālēnu.

Kopš pēdējos pāris gadus Ziemassvētkus svinam manās mājās, uz mammas ilggadējo ieguldījumu svētku radīšanā raugos ar lielāku bijību. Pirmssvētku dienas paiet paniski tīrot, ieviešot kārtību un gatavojot svētku maltīti, slepenībā un nakts aizsegā saiņojot dāvanas. Pašai esot mammai, es saprotu, cik grūti, bet vienlaikus nozīmīgi ir uzburt svētku gaisotni citiem. Ziemassvētku vecītis ir īsts — viņš slēpjas katrā no mums. Mēs spējam radīt brīnumu, pārsteigt un iepriecināt. Mums ir brīnumainas spējas likt bērnu acīm priekā iemirdzēties un ar labiem darbiem priecēt citu cilvēku sirdis.

Bērnībā es pienācīgi nepratu novērtēt to, ka svētku laikā eglīte vienuviet pulcē visu ģimeni. Tagad es ar nepacietību gaidu iespēju pavadīt laiku ar tuvajiem, vienkārši parunāties, izsmieties un uzspēlēt kādu galda spēli. Mana mamma gan ir nelabojama, pat būdama viesa statusā, viņa mēdz aizslīdēt uz virtuvi un sākt mazgāt traukus. Šo “netikumu” viņā neizmainīt. Un, lai gan es apzinos, ka tādējādi viņa izrāda rūpes, es savu pretmīlestību turpināšu apliecināt, dzenot viņu prom no netīrajiem traukiem.

Ziemassvētki ir ģimeniski svētki, kuros mēs domājam par saviem tuvajiem un cilvēkiem mums apkārt. Tomēr pa īstam visiem būs labāk tikai tad, ja mēs katrs pirmām kārtām parūpēsimies par sevi. Gada gaišākos svētkus svinam drūmākajā gadalaikā, kas nereti nāk līdzi ar nomāktību un nogurumu. Atzīties, ka baterijas ir tukšas, nav nekas slikts, spēkus atjaunot vajag visiem, tostarp rūķiem un Ziemassvētku vecīšiem. Dāvanas ir skaists veids, kā parādīt otram, ka viņš mums rūp. Pārlieku liela patērēšana nav veselīga nevienam. Lieliski, ja finansiālās iespējas ļauj realizēt vispārdrošākos sapņus, bet tas nav prieka vienlīdzības rādītājs.

Kļūstot vecākiem, mēs arvien vairāk racionalizējam. Fantāzijas un sapņus nomaina aprēķini un reālās iespējas.

Gribu novēlēt visiem pieaugušajiem meklēt sevī spēku būt tik gudriem un varošiem, lai mēs izdarītu pasaulē vislielāko brīnumu — spētu un mācētu priecāties. Par sīkumiem, par šodienu, par laiku un iespējām, ko dzīve ik dienu piespēlē.