www. staburags.lv
10. aprīlī apritēja 111 gadi bijušajai neretietei, trimdas latviešu dzejniecei Zentai Liepai. Pagājuši 35 gadi kopš dzejnieces aiziešanas mūžībā, lai dzejoļu krājums “Dainu Latvija zied” nonāktu pie lasītājiem. 14. aprīlī Neretas kultūras centrā pulcējās cilvēki, kas vēlējās godināt Zentas Liepas piemiņu un ieraudzīt klātienē grāmatu.
Lai gāmata nonāktu pie lasītājiem, parūpējās novadpētniece Lidija Ozoliņa, kura papildināja grāmatu ar biogrāfiskām esejām: “Zenta – Neretas dzirnavnieka meita”.
Pasākumā piedalījās grāmatas izdevniecības “Laika grāmata” vadītāja Ligita Kovtuna, grāmatas redaktore Marta Dziļuma un māksliniece Daiga Brinkmane, kā arī laikraksta “Laiks” literārā redaktore Gundega Saulīte.
Pasākuma dalībniekus priecēja jaunās grāmatas ļoti skaistais, sēliskos krāsu toņos veidotais grāmatas vāks, uz kura ir dzejnieces portrets. Tas ir fragments no viņas vīra gleznotāja Edmunda Liepiņa darba reprodukcijas. Vāku grezno Neretas auduma brunču motīvi.
Kāpēc tieši Zenta Liepa? Kā pie viņas nokļuva dzejoļi? – jautāta Lidijai Ozoliņai. Viņa saka: “Zenta Liepa tādēļ, ka viņa savā laikā bija rietumu trimdas latviešu augstu vērtēta talantīga dzejniece, kura jau savā laikā netika iekļauta enciklopēdijās sava klusā kautrīguma dēļ. Viņa literārajos pasākumos, tikšanās reizēs ar klausītājiem, draugiem bija pasākuma dvēsele, taču nemēdza sevi pacelt pāri citiem. Viņa tur vienkārši bija, rūpējās par pasākuma gaisotni, ciemiņu labsajūtu, vienmēr cienāja visus ar pašas ceptu maizi, vadīja sarunas par dzeju, par Latviju, mākslas dzīvi tuvākā vai tālākā apkārtnē. Pēkšņa 1988. gada vasaras nogalē nāca ziņa par Zentas Liepas slimību. Negaidīta bija viņas aiziešanas mūžībā 13. septembrī. Palika nākamā dzejoļu krājuma manuskripts slimnīcas gultas pagalvī un viņas novēlējums tuviniekiem izdot to dzejoļu krājumā. Vairāk nekā 30 gadus Zentas Liepas tuvinieki dzīvoja ar apziņu, ka uzdevums nav paveikts. Pirms trim gadiem Zentas Liepas radinieki mani uzrunāja, ka manuskriptu vajadzētu beidzot pārvērst grāmatā, bet es tik atbildīgam darbam nejutos pietiekami garīgi spēcīga. Sarunas turpinājās, līdz beidzot piekritu. No radu puses līdzi nāca nosacījums, ka nedrīkstu sabiedrībai stāstīt par uzsākto darbu līdz grāmatas iznākšanai. Materiālu vākšanas posmā apstākļi sakrita, ka arī izdevniecības “Laika grāmata” vadītāja Ligita Kovtuna bija atradusi Zentas Liepas agrāk trimdā izdoto dzeju kā dziļi glabātu pērli. Tā 2022. gadā sākās mūsu kopīgais darbs pie grāmatas gatavošanas izdošanai.”
Sadarbības rezultātā 2023. gada pavasarī grāmata tapusi. Tā veidota divās daļās. Pirmajā ir Zentas Liepas dzejoļu krājums tādā veidolā, kā to bija sakārtojusi autore. Otrajā daļā Lidijas Ozoliņas vēsturiski literārās esejas par Zentas Liepas un Krajevsku dzimtas devumu Neretai, Latvijai, latviešiem trimdā.
Pasākumā izskanēja Zentas Liepas dzejoļi Aijas Kalnāres un Jāņa Sarmja Bajinska lasījumos. Muzikāli svētkus paspilgtināja Neretas kultūras centra vokālā ansambļa “Narite” vadītāja Līga Girgensone.
Pasākuma viesi tika cienāti ar rudzu maizi, jo tā vēlētos pati Zenta. Kā zināms, tad dzejniece bieži cepa maizi un ar to cienāja visus, kas nāca pie viņas ciemos.
Pasākuma izskaņā tā dalībnieki tika pie dzimšanas dienas tortes! Dzimšanas diena bija gan grāmatai, gan Zentai Liepai.
Inita Kalniņa, Neretas kultūras centra direktore
Reklāma