“Zaļais režīms” retina Aizkraukles novada skolotāju rindas

Ar pirmdienu, 15. novembri, visās izglītības iestādēs mācību process visām klasēm tiek organizēts klātienē. Praktiski pusē Aizkraukles novada izglītības iestāžu vairs nevarēs sastapt kādu pedagogu, kurš izvēlējies nevakcinēties. Mācību procesu šobrīd tas neapdraud, lai gan slodze pārējiem kolēģiem pieaug.

Ietekme jūtama katrā otrajā izglītības iestādē

Sarmīte Kļaviņa, Aizkraukles Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste, metodiķe, stāsta, ka gandrīz katrā izglītības iestādē ir viens vai pat vairāki darbinieki, kas nesen sākuši vakcinācijas procesu un to noslēgs valdības pagarinātajā termiņā līdz 15. decembrim.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, situācija šobrīd ir uzlabojusies. Pieaudzis to skolotāju skaits, kuri izlēmuši par labu vakcinācijai. Visu izglītības iestāžu vadītājiem vajadzēja iesniegt darbinieku apkopojumu trīs grupās — ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu (vakcinācijas vai pārslimošanas), vakcinācija sākta un sertifikāta iegūšana ir procesā, kā arī darbinieki bez sertifikāta, kas to neplāno iegūt. Apkopojums aptver visas novada izglītības iestādes — pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas, profesionālās ievirzes skolas un interešu izglītības centrus. Lai gan praktiski katrā otrajā iestādē ir kāds darbinieks, kurš ar šo nedēļu darba attiecības ar izglītības iestādi pārtraucis vai no pienākumiem atstādināts, mācību procesa norisi tas neietekmēs. “Ne no vienas iestādes nav saņemta informācija, ka vakances netiks aizpildītas. Viens no īslaicīgajiem risinājumiem ir darbinieka aizvietošana līdz vienam mēnesim. Šajā laikā pedagogs var strādāt vairāk par noteiktajām 40 stundām,” stāsta Sarmīte Kļaviņa.

Kā potenciāls risinājums bērnudārzu darbībā iepriekš izskanējis piedāvājums optimizēt audzēkņu skaitu grupiņās. Turoties aug­stiem saslimstības rādītājiem, daudzi vecāki bērnus uz dārziņu neved, grupiņu piepildījums ir tālu no maksimālā skaita. Vēl viena iespēja, ja iestādē nepietiktu darbinieku, varētu būt darba laika samazinājums. Nevajadzētu rasties situācijai, ka izglītības pakalpojumus nevar nodrošināt, taču, situācijai pasliktinoties, iestādes domā par īslaicīgiem risinājumiem, kas ļautu krīzi pārvarēt.

Sākumā, aptaujājot pedagogus, tika izdalīti Covid-19 pārslimošanas sertifikātu ieguvušie un vakcinētie, tagad apkopoti pedagogi, kuriem 15. novembrī ir sadarbspējīgs sertifikāts. Precīzāka informācija, līdz kuram laikam derīgs ir pār­slimo­šanas sertifikāts, ir iestāžu vadītājiem.No 33 novada izglītības iestādēm ar 15. novembri darba attiecības pārtraukuši vai atstādināšana iestājusies 14 iestādēs, skarot 43 darba vietas. Patiesais darbinieku skaits, kas neturpina strādāt, gan ir mazāks, jo viens skolotājs strādāja vairākās izglītības iestādēs, līdz ar to kopējā statistikā šie darbinieki dublējas.

Ne visi laikus informēja

Aldis Labinskis, Aizkraukles novada vidusskolas direktors, stāsta, ka ar 15. novembri stundas nevadīs septiņi skolotāji. Trīs darba tiesiskās attiecības pārtraukuši, četri no darba pienākumu veikšanas atstādināti. Darba attiecības pārtraukušo skolotāju vietā vajadzētu meklēt jaunus darbiniekus, taču skaidrs, ka tas nebūs vienkārši, jo līdzīgs deficīts šobrīd ir daudzās izglītības iestādēs. “Ne visiem aizgājušajiem skolotājiem bija pilna slodze skolā. Slodzi esam pārdalījuši esošajiem skolotājiem. Klašu ir daudz, vienu priekšmetu māca divi, trīs skolotāji. Mācību process turpināsies, centīsimies izlīdzēties pašu spēkiem, bet tas nebūs ilgstošs risinājums. Centīsimies nodrošināt, lai visām klasēm tiktu mācīti visi priekšmeti. Mainīties varētu stundu apjoms. Piemēram, divu sporta stundu vietā katrai klasei būs viena sporta nodarbība,” skaidro Aldis Labinskis.

Direktors stāsta, ka ne visi skolotāji laikus informēja par saviem plāniem, kas galarezultātā ietekmē palikušo kolēģu ikdienu un slodzi. Tas, kādi būs nosacījumi ar 15. novembri izglītībā strādājošajiem, bija zināms jau iepriekš, darbinieki tika iepazīstināti ar valdības izstrādātajām prasībām. “Izglītības iestāžu direktori, vadītāji ir tie, kas šobrīd saņem negācijas no darbiniekiem. Mēs esam tikai pašvaldības institūciju vadītāji, kas izpilda valdības norādījumus. Tas gan nenotiek masveidā, bet dažos gadījumos pārmetumi ir jūtami.”Atstādināto darbinieku vietā ir iespējams pieņemt citu skolotāju. Taču praksē tas nav tik vienkārši. Pirmkārt, šobrīd dažādu priekšmetu skolotāji tiek meklēti daudzās izglītības iestādēs, tāpat — nav skaidrības, uz cik ilgu laiku skolotājs būs nodarbināts, jo pastāv iespēja, ka atstādinātais kolēģis pārdomā, vakcinējas un atgriežas darbā. Aizkraukles novada vidusskolas direktors atstādinātos darbiniekus cer sagaidīt atpakaļ. Tikmēr esošajiem skolotājiem slodze turpina palielināties. “Mediķim katra darbība tiek aprēķināta naudas izteik­smē. Skolotājiem pienākumi tiek tikai krauti uz pleciem. Skolotājam maksā par pedagoģisko darbu, nevis par testu veikšanu un citiem papildu pienākumiem, kas prasa laiku un spēku. Skolotāji ir pārslogoti.”

Gaidīs sabiedrības imunitāti

Ar laikrakstu savā nostājā dalījās kādas novada pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja, kura vēlējās palikt anonīma. Sievietei ir vairāk nekā 10 gadu ilgs darba stāžs darbā ar bērniem, taču, nevēloties vakcinēties, šomēnes viņa pārtrauca darba attiecības ar bērnudārzu. “Ir skumji, bet es ticu, ka pēc laika varēšu turpināt darīt to, ko mīlu. Vēsture rāda, ka sabiedrības vakcinācijas aptverei jāsasniedz konkrēts apjoms, lai tā nebūtu obligāta visiem. Tad bez īpašiem ierobežojumiem varēs turpināt strādāt. Vēl pirms pandēmijas pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku trūka daudzās vietās, nav šaubu, ka nepieciešamība pēc speciālistiem būs arī turpmāk. Ja vakcinācijas temps turpinās pieaugt tā kā tagad, tad optimistiskākajā scenārijā jau pavasara otrajā pusē iestāsies sabiedrības imunitāte un stingrās prasības tiks atceltas. Līdz tam laikam saņemšu bezdarbnieka pabalstu. Man ir vīrs, kurš ir vakcinējies un turpina strādāt. Ja mājās sēdēšana ieilgs, tad mēs varēsim iztikt ar viņa ienākumiem.”

Tiesa noraida ierēdnes sūdzību

Saistībā ar prasību vakcinēties publiskajā sektorā strādājošajiem Administratīvā rajona tiesa sāka saņemt pieteikumus pret vakcināciju un iespēju turpināt darbu. Pagājušajā nedēļā pasludināts pirmais spiedums šajā lietā — tiesa noraidīja Labklājības ministrijas ierēdnes Sandras Ruckas, viņas vīra Gunāra Rucka un meitas Kristīnes Ruckas prasību, kurā bija apstrīdēts valdības ārkārtējās situācijas rīkojumā iekļautais pienākums vakcinēties pret Covid-19.

Administratīvā rajona tiesa atzina, ka vakcinācijas pienākums, paredzot sekas neizpildes gadījumā, ierobežo privātpersonu tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa secināja, ka valdības rīkojumā paredzētais pienākums vakcinēties ir noteikts saskaņā ar likumu, tam ir leģitīms mērķis — neatliekama sociāla vajadzība aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības epidemioloģiskās drošības aizsardzība, kas saistās ar infekcijas izplatības ierobežošanu, vienlaikus sabiedrības interesēs nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, un tas ir samērīgs, proti, likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti un nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī šo mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Pašlaik Administratīvajā rajona tiesā ir saņemti vairāki desmiti prasības pieteikumu par valdības noteikto pienākumu vairāku sfēru darbiniekiem vakcinēties pret Covid-19. Laikraksta rīcībā ir neoficiāla informācija, ka pieteikumu pret vakcināciju Administratīvajā rajona tiesā iesniegušas arī personas no kādas Aizkraukles novada izglītības iestādes.