Vismaz “zaļajā režīmā”

Ar pirmo iedegto sveci adventes vainagā sācies Ziemassvētku gaidīšanas laiks, ko pavada arī Ziemassvētku tirdziņi.Līdz 11. janvārim izsludinātā ārkārtas situācija paredz ierobežojumus arī organizētas ielu tirdzniecības rīkošanā, kas nozīmē nepārprotamu “nē” Ziemassvētku tirdziņiem. Šķiet, lēmēji varas gaiteņos aizmirsa gan par  Ziemassvētkiem, gan tirdziņiem. Kad šī mēneša vidū tika atcelta mājsēde, sarosījās arī ieinteresētās puses — kā tad īsti būs?

Gluži kā pinponga turnīrs sākās diskusijas starp Veselības un Ekonomikas ministrijām, un gals tam vēl nav pienācis, taču zināms, ka Operatīvās vadības grupas sanāksmē aizvadītajā ceturtdienā panākta konceptuāla vienošanās tomēr atļaut rīkot Ziemassvētku tirdziņus. Jau tagad esot skaidrs, ka tie drīkstēs notikt vismaz “zaļajā režīmā”. Starp tirgotājiem būs jāievēro trīs metru distance, un tirdziņu laukumus nāksies norobežot, taču ne ar masīviem žogiem. Ekonomikas ministrija gan centīsies panākt, lai šos tirdziņus varētu rīkot “sarkanajā režīmā”. Veselības ministrs Pavļuts paudis, lai arī līdz 6. decembrim valdība neplāno būtiski mīkstināt Covid-19 dēļ ieviestos drošības pasākumus, tieši jautājums par Ziemassvētku tirdziņu darbības atļaušanu “zaļajā režīmā” varētu tikt pārskatīts.Tirgotāju pārstāvji uzskata — pat ja valdība atļaus rīkot tirdziņus, šāds lēmums varētu būt novēlots, jo, lai tiem sagatavotos, vajadzīgs krietni ilgāks laiks. Tāpat nožēlu pauduši tūrisma nozares pārstāvji, jo Rīga zaudēs daudz tūristu, kuri labprāt dosies uz Tallinu un Viļņu, kur Ziemassvētku tirdziņi nav aizliegti. 

Vīruss nekur nepazūd, un piesardzība ir jāievēro. Tāpēc man ir tikai viens jautājums — ar ko visi āra tirgi, kas strādā “sarkanajā režīmā”, atšķiras no gadatirgiem? Nevajag lineālu, lai saprastu, ka starp dažiem tirgotājiem pat divu metru distances nav. 

Šiem tirdziņiem man gluži negribētos likt vienādības zīmi ar komerciju, lai gan ar un ap naudu viss grozās. Uz Ziemassvētku tirdziņiem ejam, lai nolūkotu kādu amatnieka darinājumu dāvanai, zemnieku izaudzēto svētku galdam, kādu smaržīgu un kraukšķīgu piparkūku. Dažs amatnieks savu produkciju jau sāk gatavot,  kad beidzas pērnā gada svētki, cits tam sāk pievērsties vasarā vai rudenī. Ar vienu domu — lai būtu, ko piedāvāt tirgus apmeklētājiem, lai satiktos ar pircējiem. Ne visi savu preci reklamē “Facebook” un sūta ar “Omnivu”. Ne jau vienmēr kaut kas jānopērk. Cilvēki skatās skaistos darinājumus, satiek sen neredzētus paziņas, novēl priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu. Tieši  tāpēc Ziemassvētku tirdziņi ir tik īpaši, ka paralēli tirdzniecībai un svētku smaržām tos pavada sirsnība un labestība.