Sandra Pumpure
Aizkraukles novadā šonedēļ viesojās Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča. Viņa tikās ar pašvaldības pārstāvjiem, jauniešiem Pļaviņu vidusskolā, apmeklēja biedrību “Laime Saimē” un vietas, kas Pļaviņās un apkārtnē saistās ar ebreju vēsturi un piemiņu.
Sarunas ar jauniešiem
Vizīti Sandra Simoviča sāka ar Aizkraukles novada pašvaldību, kur tikās ar vadību un guva ieskatu par novadu kopumā. Saistošs bija arī tūrisma informācijas centra apmeklējums Koknesē, kur viņa apskatīja telpas, esošās ekspozīcijas un iepazinās ar tālākajām iecerēm. Savukārt dienas lielāko daļu vēstniece pavadīja Pļaviņās. Sandra Simoviča ir jau trešā Izraēlas vēstniece, kura, turpinot sadarbību, apmeklēja Pļaviņas. Tā aizsākās ar vēstures skolotāju Ivetu Krastiņu, kura aktīvi iesaistījusies dažādos ar vēsturi saistītos projektos un iniciatīvās, tostarp Pļaviņās uzņemot vēstniecības pārstāvjus.
Arī šoreiz vēstnieces pirmā tikšanās notika ar jauniešiem pilsētas vidusskolā. Viņi uzzināja daudz interesenta par Izraēlu, tās vēstniecību Latvijā un Sandras Simovičas darbu. Viņa dzimusi Rumānijā, bet septiņu gadu vecumā repatriējās uz Izraēlu. Ieguvusi Telavivas Universitātes maģistra grādu tiesību zinātnē, viņa 1999. gadā uzsāka darbu Izraēlas Ārlietu ministrijā kā karjeras diplomāte, bijusi Vēstnieka vietniece Izraēlas vēstniecībā Bukarestē, Rumānijā, Cilvēktiesību un starptautisko organizāciju departamenta pirmā sekretāre, Dienvidaustrumāzijas departamenta direktora vietniece, padomniece politikas jautā-
jumos Izraēlas vēstniecībā Vācijā, Ārlietu ministrijas Politikas pētījumu centra Informācijas pārvaldības departamenta un Centrāleiropas departamenta direktore, Izraēlas ģenerālkonsuls Dienvidvācijas zemēs. 2024. gada 13. augustā Sandra Simoviča oficiāli akreditēta kā Izraēlas vēstniece Latvijā.
Jaunieši ar vēstnieci pārrunāja arī sev interesējošus jautājums, tostarp par izraēliešu un “Hamās” konfliktu, vienādo un atšķirīgo starp Izraēlu un Latviju, iespējām un sadarbību. Vēstniece atzina, ka sarunas ar jauniešiem vienmēr ir aizraujošas un iedvesmojošas. Pēc tām viņa Pļaviņu vidusskolas pārstāves uzaicināja paviesoties vēstniecībā Rīgā.
Atjauno piemiņas vietas
Savulaik Pļaviņu daļā Gostiņos vairāk nekā puse iedzīvotāju bija ebreji, kuri būtiski ietekmēja toreizējās mazpilsētas dzīvi un attīstību. Tagad par šo vēsturi vēsta Gostiņu parks, ko apskatīja arī Sandra Simoviča. Viņa apmeklēja arī piemiņas akmeni pie Kaķīšu purva Krustpils pagastā, uz kurieni daudziem ebrejiem no Gostiņiem, tuvākās apkaimes, kā arī citām Latvijas un Eiropas vietām nācās doties savā nāves ceļā.
Liela loma vēstures apzināšanā un saglabāšanā ir Pļaviņu biedrībai “Laime Saimē”, kuras vadītājs Andris Zeps viešņai izrādīja, kā virzās Latgales divīzijas štāba ēkas atjaunošana Rīgas ielā 45, kas biedrībai nodota bezatlīdzības lietošanā. Šai ēkai ir bagāta vēsture, skarot arī tumšākās tās lappuses. Par to izsmeļoši zināja stāstīt muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis.
Biedrība uzsākusi projekta īstenošanu — 1941. gadā nošauto Pļaviņu ebreju un 1941. gadā Pļaviņu dzelzceļa stacijas bombordēšanas laikā bojā gājušo iedzīvotāju piemiņas vietas atjaunošanu Pļaviņu Bārukalna kapos. To atbalsta Latvijas Ebreju kopiena no Restitūcijas fonda līdzekļiem. Andris Zeps stāsta, ka notikusi pamatīga vietas un vēstures materiālu izpēte, izgatavotas piemiņas zīmes un, iestājoties siltākam laikam, taps iecerētās piemiņas vietas, ko svinīgi paredzēts atklāt šovasar.
“Laime Saimē” vadītājs iepazīstināja arī ar nākotnes iecerēm, un Izraēlas vēstniece atzina, ka paveikts nozīmīgs darbs. Viņu interesēja, kas personīgi motivē Andri veikt šo darbu. Viņš atzina, ka ir savas dzimtās vietas patriots, kuram svarīgi saglabāt vēstures liecības, uzklausīt aculiecinieku stāstījumus. Darbojoties šajā jomā, arī viņš pats uzzinājis daudz jauna par Pļaviņām un tās vēsturi. Šajā darbā iesaistās arī citi biedrības pārstāvji un atbalstītāji, tostarp skolotāja Iveta Krastiņa, turpinot sadarbību ar Izraēlas vēstniecību Latvijā un Ebreju kopienu, lai dotu vairāk zināšanu un iespēju arī skolēniem.
Jāmeklē dialogs
Izraēlas vēstniecības Latvijā pārstāvji atzina, ka Sandra Simoviča pamazām atsāk iepriekšējo vēstnieku praksi apmeklēt dažādas Latvijas vietas, un Pļaviņas neapšaubāmi bija viens no pirmajiem galamērķiem. Viņa atzina, ka vislielākā vērtība šajā vizītē ir satiktie cilvēki, apbrīnojot viņu paveikto. To nekādā ziņā nevar uzskatīt par pašsaprotamu faktu, ko viņi dara, jo lielākoties tā ir pašu iniciatīva, brīvprātīgs darbs, ziedojot savu brīvo laiku. Tāpēc šādi cilvēki ir augstu jāvērtē.
— Man vienmēr svarīgas arī diskusijas ar jauniešiem, kas izvērsās Pļaviņu skolā. Iesaku viņiem šo dialogu attīstīt arī savā starpā un ar citu valstu jauniešiem, ko iespēju robežās no savas puses varam atbalstīt. Gan Izraēlas, gan Latvijas jauniešiem ir gan daudz līdzību, gan atšķirību un tās vislabāk iepazīt, tiekoties un sarunājoties savā starpā, — teica Sandra Simoviča.
Runājot par sadarbību ar pašvaldību, vēstniece atzina, ka Latvijā nav daudz Izraēlas sadraudzības pilsētu, un tā ir joma, kurā attīstīties. Vēstniecība arī vienmēr atvērta jaunām idejām un ierosmēm, lai kopā tās īstenotu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma