Pēc sarunas ar Aizkraukles slimnīcas vadītāju Rinaldu Muciņu, kurā pārrunājām to, kā Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums varētu ietekmēt mūsu slimnīcas darbu nākotnē, viena tēma palika “aiz kadra”. Un tā ir veselības sistēmas digitalizācija, par kuru šīs nedēļas sākumā Latvijas slimnīcu biedrība, pārstāvot arī mūsu ārstniecības iestādi, diskutēja ar Veselības ministrijas pārstāvjiem.
Ministrija norādījusi, ka ārstniecības iestādēm jau no šī gada 1. janvāra bija jāsniedz laboratorisko izmeklējumu rezultāti e-veselībai. Slimnīcām ir jānodrošina risinājumi e-veselības datu integrācijai ar savām informācijas sistēmām, lai nodrošinātu šo prasību izpildi. Tā kā tas ir saistīts ar papildu izmaksām, tad reforma paredzēja vienreizēju digitalizācijas maksājumu datu integrācijai un nodošanai e-veselībai. Un te atkal darbojas princips: ar vienu roku dod, ar otru atņem, jo informatīvajā ziņojumā bija iekļautas soda sankcijas par nosacījumu neizpildi, pret ko slimnīcu biedrība kategoriski iebilda, jo tās bija nesamērīgas un absolūti nepamatotas. Nepamatotas, jo pat ja slimnīca sagatavotu visus datus nodošanai e-veselībai, izpildīt nosacījumus nav iespējams, jo e-veselības sistēma nav gatava tos ņemt pretī, jo savlaicīgi nebija izstrādāti visi tehniskie priekšnoteikumi, lai slimnīcu informācijas pakalpojumu sniedzēji varētu tehniski nodrošināt savienojumus un datu nodošanu.
Ja grib sakārtot šo sistēmu, tad visām iesaistītajām pusēm jābūt skaidriem noteikumiem un vienlīdzīgai attieksmei. Par noteikumiem savā starpā jārunā slimnīcām, ministrijai un informācijas sistēmu izstrādātājiem.
E-veselība un ārstniecības nozares digitalizācija jau gadiem ilgi ir kā karsts kartupelis, kuru norīt grūti un arī izspļaut nevar. Tajā nauda pazūd kā caurā maisā, bet lietojama rezultāta kā nav, tā nav. Daži piemēri. Lai redzētu savu analīžu vai izmeklējumu rezultātus, jāizmanto nevis vienotā sistēma, bet pakalpojumu sniedzēju vietnes, kur vien īsu laiku dati pieejami bez maksas, vēlāk par to apskati jāmaksā. Kāda jēga no šīs e-veselības, ja cilvēkam, kurš nokļuvis slimnīcā, jānes līdzi visas savas zāļu kastītes, lai ārstējošajam ārstam izstāstītu, kādus medikamentus ikdienā lieto. Kāpēc viens ārsts visus datus nevar ievadīt sistēmā, lai cits tos ērti varētu apskatīt? Kāpēc laboratorijā nevar ieraudzīt ģimenes ārsta e-veselībā izrakstītu analīžu nosūtījumu?
Reklāma