Ginta Grincēviča
Aizkraukles novada pašvaldības policijai darba netrūkst. Visā lielajā novadā ir 10 inspektori, divi no tiem pienākumus veic noteiktā apvienībā. Iedzīvotāji vēlas, lai pašvaldības policijas darbinieki būtu pieejami arī vakara stundās, taču ilgāka darba laika nodrošināšanai nepieciešams izveidot papildu darba vietas, ko neatbalsta vietvaras pārstāvji.
Ar minimāliem resursiem izveido patruļgrupu
Aizkraukles novada pašvaldības policijā ir 10 štata vietas. Divas no tām šobrīd vakantas, tiek meklēts vecākais inspektors un inspektors. Vecākā inspektora pienākumos ietilpst inspektoru pārraudzīšana, projektu sagatavošana, atbildēšana uz sūdzībām, administratīvo lietu un piedziņas procesu izpildes uzraudzīšana u. c. lietas. Inspektori savukārt patrulē ielās, brauc uz izsaukumiem, izskata pārkāpumus un sūdzības, raksta ziņojumus. Šobrīd ir tikai viena vecākā inspektora amata vieta, lai gan būtu nepieciešams vairāk, lai var nodalīt operatīvo darbu — skaidro Anita Ozola, Aizkraukles novada pašvaldības policijas priekšniece. “Ar minimālajām štata vietām, kas mums ir iedalītas, esam izveidojuši patruļgrupu — divu cilvēku sastāvā, kas epizodiski dežurē novadā līdz pulksten 22. Tā var būt viena, divas, vai kā pagājušajā nedēļā — trīs dienas. Ja darbinieki saslimst, ir prombūtnē atvaļinājumā, tad pagarinātās dežūras nevaram realizēt,” skaidro A. Ozola. Viens inspektors pastāvīgi atrodas Pļaviņās, viens — Koknesē, pārējie — Aizkrauklē. Pašvaldības policijas priekšniece stāsta, ka ideālā variantā uz vietas katrā novada apvienībā būtu inspektors, taču šobrīd cilvēkresursu trūkuma dēļ tas nav iespējams. Pārstāvniecība visā novadā atvieglotu darbu un taupītu resursus un laiku, kas nepieciešams mērojot ceļu uz attālākām vietām.
Ikdienā pašvaldības policija strādā no pulksten 8 līdz 17, atskaitot patruļgrupas inspektorus, kas aizvada 16 stundu darba dienu. Patruļgrupa apseko vietas, kur visbiežāk pulcējas alkohola cienītāji, driftotāju iemīļotās lokācijas, pēc bāriņtiesas lūguma apseko konkrētas ģimenes un pilda citus pienākumus.
Universālie kareivji
Pašvaldības policija saņem daudz un dažādus izsaukumus. Pamatā tiek uzraudzīta Aizkraukles novada pašvaldības saistošo noteikumu ievērošana, piemēram, zāles pļaušanu. Tāpat inspektori reaģē uz automašīnu novietošanas pārkāpumiem, karo ar dzērājiem publiskajās vietās, nepieciešamības gadījumā vedot personas uz atskurbtuvi. Kā tādi universālie kareivji tiek saukti visdažādākajās situācijās — privātpersonu ķildu gadījumos, trokšņotāju apkarošanai, zemes strīdu un servitūtu neskaidrībās. Ir lietas, kas galarezultātā jārisina valsts līmenī, iesaistot prokuratūru, vai pat tiesā. Netrūkst izsaukumu saistībā ar klaiņojošiem dzīvniekiem, cilvēki uztraucas par stārķiem ar traumētiem spārniem, ziņo par dažādiem gadījumiem. “Tāpat uz mums attiecas likums “Par policiju” — ja Valsts policija lūdz, ir aizņemtas visas ekipāžas vai vajadzīga palīdzība, atsaucamies un braucam uz notikuma vietu. Atskaitot avārijas un zādzības, jo šo lietu piekritība ir Valsts policijai. Iespēju robežās veicam atbalsta funkciju, ja nepieciešama ātra reaģēšana un esam tuvumā — iesaistāmies,” stāsta A. Ozola. Veicot pienākumus, pašvaldības policija sadarbojas ar daudziem dienestiem — Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, sociālo dienestu, gāzes dienestu, komunālajām nodaļām un virkni citu.
Uzstādītās novērošanas kameras pašvaldības policija neuztur, darbinieki ir kā skatītāji, bet cilvēku resursa trūkumu dēļ kameru ierakstus skatās pēc pieprasījuma. Visbiežāk pieprasījumi nāk no Valsts policijas, kad vajadzīgi pierādījumi kādā administratīvā vai krimināllietā. “Jāteic, ka darbs ar kamerām ir vērtīgs instrumentu, kas ir labs atbalsts pārkāpēju piefiksēšanai un saukšanai pie atbildības,” uzsver A. Ozola.
Tehnoloģijas — draugs un ienaidnieks
Aizkraukles novada pašvaldības policijas darbiniekiem ir pieejamas piecas automašīnas, no tām trīs ir trafarētas. Esošajiem darbiniekiem transportlīdzekļu pietiek. Pašvaldības policijas darbinieki nav bruņoti ar ieročiem. “Mums ir steks un gāzes baloniņš. Nesen pašvaldība iedalīja līdzekļus elektrošoka iegādei, ar kuru var pakļaut no attāluma personu vai bīstamu dzīvnieku. Šādas ierīces mums ir nepieciešamas papildu drošībai. Mums ir arī droni, bet šobrīd to lietošana ir ierobežota, jo nepieciešams iziet papildu apmācības to lietošanai pilsētvidē.
Tehnoloģijas ir nākotne, tādēļ virzīsimies un iedzīvināsim to izmantošanu ikdienas darbā,” skaidro A. Ozola. Runājot par nākotnes vajadzībām, pašvaldības policijas priekšniece ir tieša — tehniskais aprīkojums ir pietiekošs, taču, lai nodaļa strādātu efektīvāk, vajadzīgs palielināt darbinieku skaitu: “Likumsakarīgi, ja palielina darbinieku skaitu, vajadzēs papildu tehniku un aprīkojumu. Būtu nepieciešams telpu remonts, kas gan jau ar laiku tiks īstenots. Tāpat noderētu velosipēds, ar kuru izbraukāt pilsētas vietas, graviņu, kur ar automašīnu iekļūt nav iespējams. Minimālais cilvēku skaits Aizkraukles novada pašvaldības policijā, lai dienests varētu strādāt ik darba dienu līdz pulksten 22, būtu vismaz 16 inspektoru. Pie nosacījuma, ka visi ir ierindā, neviens neslimo. Lai nodrošinātu diennakts dežūras, vajadzīgs ne mazāk kā 20 darbinieku. Tas palīdzētu uzturēt sabiedrisko kārtību vakara un nakts stundās, kā arī brīvdienās un svētku dienās. Novada iedzīvotāji varētu vērsties pēc palīdzības ne tikai Valsts policijā, bet arī pašvaldības policijā. Noziedzības līmenis aug, tehnoloģijas ir ne tikai mūsu draugs, bet arī ienaidnieks. Drifta cienītājiem un citām līdzīgām kopienām ir savas WhatsApp grupas, kurās tiek ziņots par mūsu tuvošanos. Tieši tādēļ ir nepieciešami netrafarētie transportlīdzekļi — lai saglabātu pārsteiguma momentu.”
Viens no iemesliem, kādēļ mēdz būt grūti piesaistīt darbiniekus darbam pašvaldības policijā, ir neesošā izdienas pensija. Šis ir “burkāns”, kas personas ar vajadzīgo izglītību un pieredzi virza Valsts policijas virzienā. A. Ozola piekrīt, ka būtu vajadzīgas izmaiņas, kas noteiktu, ka arī pašvaldības policijā strādājošie varētu doties izdienas pensijā. “Dažus attur arī darbs no pulksten 8 līdz 17. Ja darbs būtu maiņās, viņi varētu pašvaldības policista pienākumus apvienot ar darbu, piemēram, apsardzes jomā.”
Klātienes audzinošais efekts
Savulaik pašvaldības policija darbojās Pļaviņu, Kokneses un Aizkraukles novadā. Pēc novadu apvienošanas un vienotas struktūras izveides, tika nolemts pašvaldības policijas centru veidot Aizkrauklē, kur arī ikdienā bāzējās inspektori. Apvienības, kas bija zaudējušas policijas pārstāvniecību uz vietas, nepadevās un izcīnīja to klātbūtni. Andris Ambainis, Pļaviņu apvienības pārvaldes vadītājs, stāsta, ka viņu pieredze pierādīja, cik svarīgi, ka pašvaldības policijas darbinieks ikdienā ir pieejams un strādā apvienībā: “Inspektora pienesums, esot uz vietas Pļaviņās, ir tāds, ka regulāri tiek uzraudzīta saistošo noteikumu ievērošana attiecībā uz apvienības teritoriju. Kad visi pašvaldības policijas spēki tika strukturēti Aizkrauklē, uz Pļaviņām brauca izsaukumu gadījumā. Pārējā laikā uzmanības nebija, novārtā palika teritorijas uzturēšanas prasību uzraudzīšana, atkritumu izvešanas jautājumi, mājdzīvnieku problēmas u. c. Lai to uzraudzītu, vismaz vienam inspektoram ikdienā jābūt uz vietas, jāatbild par konkrēto teritoriju. Pļaviņas nav maza pilsētiņa. Inspektora klātbūtne atvieglo arī manu darbu. Nepieciešamības gadījumā uzrunāju pašvaldības policistu, nav vajadzības sūtīt pieteikumu un gaidīt, kad kāds darbinieks no Aizkraukles atbrauks.”
Agrita Vagoliņa, Kokneses apvienības pārvaldes vadītāja, stāsta, ka inspektora atrašanās uz vietas pati par sevi ir audzinoša vietējai sabiedrībai. “Apvienības pārvaldes telpās, vienā gaitenī ir sociālais centrs un pašvaldības policijas inspektora kabinets. No darbiniekiem saņemam labas atsauksmes par to, ka klienti uzvedās ļoti korekti, ko viņi nedarīja, kad sociālais centrs atradās iepriekšējās telpās. Tas ir labs piemērs, kādēļ policijas pārstāvi vajag uz vietas, blakus. Uzraugošā institūcija ir vajadzīga. Mūsu pašvaldības policijas darbinieks apbraukā arī Bebru un Iršu pagasta teritorijas. Arī šīs vietas ir ieguvējas — cilvēki uzvedas labāk, nepārņem visatļautības sajūta,” saka apvienības vadītāja. Drošākai pienākumu veikšanai būtu nepieciešams vēl otrs inspektors, taču vajadzības gadījumā atbalstu sniedz apvienība, vai tiek saukti papildspēki no Aizkraukles.
Ar pienākumiem tiek galā
Savulaik domē tika virzīts priekšlikums palielināt Aizkraukles novada pašvaldības policijas darbinieku skaitu par piecām amata vietām — vajadzīgo atbalstu iecere neguva. Uldis Riekstiņš, Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors, uzskata, ka papildu piecas amata vietas būtu nepieciešamas, bet daļa deputātu domā pretēji. “Pašvaldības saistošo noteikumu izpildes uzraudzīšanai mums principā pietiek ar esošajiem resursiem. Tas, kas pašvaldības policijai ir obligāti jāuzrauga, tiek darīts. Nesen beidzās starpnozaru sadarbības komisija, kurā ietilpst probācijas dienests, Valsts un pašvaldības policija, sociālais dienests un bāriņtiesa. Redzams, ka skolās bieži tiek izplatītas narkotikas, ir daudz vardarbības gadījumu un citu lietu. Pašvaldības policijai būtu jāsniedz lielāks atbalsts šo problēmu risināšanā, bet būtībā tās ir Valsts policijas funkcijas. Tika sagatavotas atskaites par pašvaldības policijas darbībām. Vienā no tām redzams, ka vairāk kā puse gadījumu būtībā attiecās uz Valsts policijas darbu. Arī tas bija arguments nepalielināt pašvaldības policijas štata vienības, jo rezultātā tiktu veiktas vēl vairāk Valsts policijas funkcijas. No otras puses — mums jārūpējas par kārtību, citreiz tas nozīmē veikt papildu darbu, kas nav primārais,” sacīja U. Riekstiņš.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma