Vienotības spēks ik uz soļa

Šīs rindas tapa Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas 104. klasē. Uz pieticīga matracīša, guļammaisā. Man ir fantastiska iespēja uz savas ādas trešo reizi izbaudīt Dziesmu un deju svētku burvību, bezmiegu un sadzīvisko nogurumu.

Aiz muguras ir svētku atklāšanas gājiens nepilnu divu kilometru garumā, kā arī koncerts svētku dalībniekiem “Arēna Rīga” laukumā, kas pulcēja 26 000 apmeklētāju. Tas ir fantastiski — būt kopā ar draugiem un just vienotības spēku uz katra soļa.

Protams, kā jau tas pienākas, tik vērienīgā notikumā neiztikt arī bez kādas nepilnības. Pirmais viedokļu bums pacēlās pēc tam, kad publiski tika atrādītas svētku dzeramā ūdens pudeles — 0,4 litru ietilpība. Lieta tāda, ka uz mēģinājumiem Daugavas stadionā mēs drīkstam doties tikai ar šīm pudelēm, svarīga piebilde — tukšām. Tur uz vietas mums būs iespēja tās piepildīt. Dažiem šīs pudeles, tostarp man, šķiet par mazu, bet, kā jau saka, dāvinātam zirgam zobos neskatās.

Pēc divām dienām mūsu pagaidu “mājās” esam iepazinuši virtuvi. Lielākoties ēdiens ir gards, taču vīriem ar porcijas lielumu piepildīt vēderu ir izaicinoši, tāpat gadījušās vēl citas ķibeles — visiem gardās viras nepietika, un, lai “aizlāpītu caurumu”, savārīja makaronus, kuri tika pēdējiem ēdējiem. Arī solītā bezvadu interneta nebija, un attālināti strādājošajiem nācās domāt citu tehnisko risinājumu.

Es ēstu kaut vai roltonus trīs reizes dienā, lai tikai varētu būt šeit un gatavoties koncertiem. Neraugoties uz misēkļiem un problēmām, man patīk ikviens svētku procesa aspekts. Katra ķibele saliedē, liek domāt ārpus rāmjiem, lai izietu no situācijas. Mēs esam pieauguši cilvēki, katrs ar savām ekspektācijām, standartiem un prasībām, bet šo svētku būtība ir lielāka un augstāka par to visu. Ikviens, kurš ir bijis Dziesmu un deju svētkos, izjutis to lepnumu un laimes silto asaru pār vaigu svētku kulminācijā, saprot, par ko es runāju. No pieredzes zinu, ka sajūtas ir tikpat spēcīgas un pacilājošas arī no malas, esot skatītāja vietā. Šie tik tiešām ir mūsu — latviešu — nacionālie svētki. Neļausim nekādām nebūšanām aizēnot prieku.

Pēdējos mēnešos esam peldējušies pacilājuma jūrā — vispirms mūsu hokejistu panākums, tagad grandiozie Dziesmu un deju svētki. Paldies katram ķēdes posmam — vecmammām, kas pieskata bērnus, kamēr vecāki ir Rīgā, darba kolēģiem un priekšniekiem, kas rada iespēju mums uz nedēļu izkrist no aprites, virtuves darbiniekiem, skolu administrācijai, brīvprātīgajiem un kultūras jomā strādājošajiem par rūpēm un darbu, lai mums nekā netrūktu. Šī sadarbība un kopdarbs ļauj pat visspēcīgākajā lietū un vētrā dziedāt un diet no sirds. Šie ir mūsu svētki, baudīsim tos!