Vienotības spēka piemērs

Aizvadītajā nedēļā latvieši kārtējo reizi parādīja savu spēku, apvienojoties labam mērķim. Dažu stundu laikā portālā “ziedot.lv” tautā mīlētajam aktierim Mārtiņam Eglienam līdzcilvēki saziedoja 10 000 eiro ārstniecībai Vācijas klīnikā. Pirms pāris mēnešiem rakstījām, ka 1000 eiro atbalsts zobārstniecības izdevumiem nepieciešams invalīdei no Jaunjelgavas. Arī šo naudu kopīgiem spēkiem izdevās savākt.

Ir daudz šādu veiksmes stāstu, kas stiprina ticību labajam cilvēkos un parāda viņu dāsnumu. Atverot portālu “ziedot.lv”, gan pārņem skumjas — palīgā saucienu ir tik daudz! Kāds lūdz ziedot piecus gadus veca zēna terapijai, deviņgadnieka rehabilitācijai, kādam vīrietim nepieciešami medikamenti vēža ārstniecībai, kādam citam vīrietim nepieciešams palīglīdzeklis ratiņkrēslam, sarakstu varētu turpināt ilgi. Bez individuālajiem lūgumiem ir aicinājumi palīdzēt Turcijas un Ukrainas iedzīvotājiem, dažādām sabiedrības grupām.

Protams, varētu ilgi diskutēt par to, ka valsts medicīnas jomu varētu atbalstīt vairāk un smagi slimiem cilvēkiem ideālā pasaulē nevajadzētu paļauties uz citu cilvēku labestību, taču man šoreiz gribas priecāties par paveikto un uzsvērt to, cik daudz laba mēs spējam, ja apvienojamies. Savulaik lasīju rakstu, kurā tika uzdots jautājums — ziedošana ir tradīcija vai pienākums? Manuprāt, kaut kas pa vidu. Mums ir jādod savs ieguldījums kopienai, pilsētai un valstij. Veidi, kā mēs to darām, atšķiras. Kāds palīdz ar savu fizisko iesaisti — ziedojot laiku un darbu, cits atverot maciņu. Dāsnums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp, audzināšanas ģimenē, finansiālās situācijas un empātijas sliekšņa. Runa nav tik daudz par ziedošanas apjomu, cik vēlmi to darīt. Labestība ir lipīga — ja tev apkārt cilvēki ziedo un palīdz citiem, tad arī tu iedvesmojies.

Portāla “ziedot.lv” statistika liecina, ka šī gada nepilnu divu mēnešu laikā ir savākti vairāk nekā 840 000 eiro. Kādam oligarham tas varbūt ir spļāviens jūrā, taču iedomājieties, cik daudzi cilvēki ir tikuši pie tik ļoti nepieciešamā un gaidītā atbalsta. Šis nav jāuztver kā piemērs tam, ko valsts nevar izdarīt, bet iedvesmojošs paraugs, ko mēs, līdzcilvēki, kopīgiem spēkiem varam sasniegt. Mēs varam uzlabot citu cilvēku dzīvi, iepriecināt un atvieglot ciešanas. Es izvēlos saskatīt labo cilvēkos, un ar tik skaļiem darbiem to nav grūti izdarīt.

Priecājos būt daļa no labestības ķēdes, kurā katrs mazākais tās posms ir kaut kā liela un skaista sastāvdaļa.