Zemessardze dod iespēju Latvijas pilsoņiem no pamatdarba brīvajā laikā brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās aizsardzību. Iestāties Zemessardzē var jebkurā laikā. Tajā stāties tiek aicināti arī no profesionālā dienesta atvaļinātie karavīri. Dienests Zemessardzē ir atbildība par valsti, izaicinājumu pārvarēšana, saliedētība komandas darbā, cieņa pret sevi un dienesta biedriem un drosme aizstāvēt tautu. Patriotisma liesma sirdī daudzus ir mudinājusi kļūt par daļu no lielākas gaismas — zemessargu pulka. Šo aicinājumu izjuta arī astoņpadsmitgadīgais Mārcis Grīnbergs no Skrīveriem. Vasaras izskaņā viņš izgāja pamatapmācību un tagad ir zemessargs. Viņš ir vārdu “Mana Latvija — man atbildība” iemiesojums, kurš ar lepnumu un pārliecību pārstāv dzimteni.

Par Zemessardzi atgādina algoritms

— Iepazīstini ar sevi.

Esmu skrīverietis. Pēc A. Upīša Skrīveru vidusskolas 9. klases absolvēšanas devos mācīties uz Ventspils valsts tehnikumu — mācos par mehatronisku sistēmu tehniķi. Strādājam ar CNC iekārtām, pneimatiku, hidrauliku. Mehatroniķim paveras ļoti plašas darba iespēja — varēšu būt dažādu CNC iekārtu operators, apkalpot iekārtas, labot tās. Pieredzējušākie nozares pārstāvji stāstīja, ka šīs profesijas darbinieki ārzemēs ir ļoti pieprasīti, visos lielajos cehos nepieciešami.

Uz šo skolu pirms kāda laika par elektriķi aizgāja mācīties mans brālis. Pirmkārt, Ventspils valsts tehnikums mani piesaistīja ar to, ka skola neatrodas galvaspilsētā. Man nepatīk burzma, taču mācīties skaistā pilsētā pie jūras ir lieliski. Protams, diezgan bieži nākas mērot lielu attālumu, jo brīvdienās braucu mājās, taču pārāk lielas neērtības man tas nesagādā.

— Kad iestājies Zemessardzē?

— Vasaras sākumā, augustā izgāju pamatapmācību. Šobrīd esmu pirmās pakāpes zemessargs, centīšos pilnveidoties un augt.

— Kas tevi pamudināja pievienoties zemessargu pulkam?

— Viens labs draugs ir Zemessardzē jau astoņus gadus. Pāris pēdējos gadus viņš man ir daudz stāstījis, centās pamudināt pievienoties. Vēlāk aiz intereses internetā uzmeklēju informāciju par to un palasīju. Sociālo tīklu algoritms to piefiksēja un man sāka rādīties Zemessardzes un armijas aktualitātes. Interese bija radusies, tā kļuva arvien spēcīgāka, līdz sāku rīkoties un pieteicos zemessargu pulkam. Es aizgāju, jo man šī joma patīk.

Pacilātības sajūta, raugoties spogulī

— Kaut kas īpaši iespiedies atmiņā?

— Labi atceros dienu, kad man izdeva zemessarga formu. Tajā brīdī pārņēma patīkama sajūta, pa īstam biju kļuvis par daļu no kaut kā vērienīga. Uzvilku formu, skatījos uz sevi spogulī un jutos ļoti labi, pārņēma pacilātības sajūta.

No pirmās pamatapmācības dienas atmiņā palikusi lielā neziņa — kas tagad notiks. Aizbraukt uz trīs nedēļām no mājām, visa ierastā, ir visnotaļ satraucoši. Iestājāmies kopā ar draugu, tādēļ nebija tik traki. Neziņu dalījām uz pusēm, bija vieglāk.

Ne mirkli neesmu nožēlojis veikto izvēli. Tieši pretēji, ar katrām mācībām arvien vairāk un vairāk man patīk zemessarga pienākumi un izaicinājumi. Man patīk pilnveidoties un pārbaudīt savu varēšanu.

— Ar ko jārēķinās tiem, kas vēlas iestāties Zemessardzē?

— Grūtākais pamatapmācībā ir pats sākums. Trīs nedēļas nesatiec tuviniekus. Jauniešiem patīk brīvajā laikā sēdēt telefonā, bet, esot mācībās, internets nav pieejams. Visu dienu esi ar kaut ko aizņemts, visu laiku kaut ko dari. Fiziski grūtāk varētu būt tiem, kas ikdienā nepiekopj aktīvu dzīvesveidu, nesporto. Apmācību laikā palikām mežā, lija lietus, naktī bija auksts. Tas ir savu spēku pārbaudījums, kad to pārvar, atskatoties šķiet — tas bija sīkums. Ir kāds, kas neiztur. Kad bijām mežā, daži atradās uz spēku izsīkšanas robežas, ko parādīja teksti ar vārdiem: “Ai, priekš kam man to vajag”. Tos, kas šo pārbaudījumu iztur, pārņem liels gandarījums par sevi. Es vēlējos sev, nevis kādam citam, pierādīt, ka varu.

— Ģimene tevi atbalstīja?

— Visi atbalsta. Tēvam savulaik bija obligātais dienests. Viņš ar interesi klausās, kā man iet, iztaujā un uzdod dažādus jautājumus. Redzu, ka viņam spīd acis, es viņam atgādinu viņa personīgo pieredzi.

Diskomforta pārvarēšana sniedz gandarījumu

— Vai jaunieši ir ieinteresēti, vēlas kļūt par zemessargiem?

— Esmu novērojis, ka Zemessardzē stājas tie, kas ikdienā nodarbojas ar tehniskām lietām, piemēram, mehāniķi. Šādiem cilvēkiem došanās ārā, spēku pārbaudīšana ir interesanta. Manā plūsmā bija viens puisis, kuram patika laiku pavadīt, skatoties telefonā, tāds visai pasīvs. Esot zemessargs, viņš krasi mainījās — uz labo pusi.

Atturēt var pamatapmācības izaicinājumi. Vasarā nebija tik grūti, dienā ārā bija silts. Pamatapmācības notiek arī februārī, jaunieši var nobīties no grūtībām. Ārā ir auksts, ne visi spēj paciest diskomfortu, kas rodas ejot slapjām kājām. Jaunieši ir raduši pie komfortabliem apstākļiem, aukstumā izvēlas sevi neapgrūtināt un nebāzt ārā degunu, bet Zemessardzē tā nevar. Ja ir jāiet — tu ej.

— Kopš kļuvi par zemessargu, tava dzīve mainījās?

— Kad esmu zemessarga formā, jūtos nopietnāks, svarīgāks. Bez formas saplūstu ar pūli, esmu nemanāms, bet, esot kamuflāžas apģērbā, līdzcilvēki mani ievēro — esmu zemessargs. Citādā ziņā mana ikdiena nav būtiski mainījusies. Brīvdienās piedalos Zemessardzes aktivitātēs, kur gūstu prieku.

— Esi kļuvis patriotiskāks?

— Neapšaubāmi. Tagad krietni vairāk domāju par Latviju. Raugoties kaimiņos esošā kara kontekstā, mums ir jādomā par savu zemi. Vienlaikus jāpalīdz Ukrainai viņu brīvības cīņā.

— Daudz šķēpu lauzts jautājumā par valsts aizsardzības dienestu. Ko domā tu?

— Manuprāt, mūsdienās tas ir nepieciešams. Mani vienaudži ir izlaidušies. Valsts aizsardzības dienests, 11 mēneši Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, varētu ieviest pozitīvas pārmaiņas, uzlabot jauniešu ikdienu.

Ukrainas konteksts dažos jauniešos vieš bailes. Viņi domā, ka tā nav vispārēja kursa iziešana, bet gatavošanās kam konkrētam — karam. Bailes rada pretestību un izvairīšanos.

— Tev nav bail?

— Es nebūšu tas, kurš bēgs uz ārvalstīm vai slēpsies. Lai notiek, kas notikdams — stāvēšu par savu zemi.

Ģimenes un tautas kopā būšana

— Kā atzīmē novembra patriotisma svētkus?

— Ģimenē svinam Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Ierasti 18. novembrī sanākam kopā uz svētku maltīti. Galdā tiek likts rasols, cepti pīrāgi.

Šogad svinības atšķīrās. Kā zemessargs piedalījos svētku parādē Rīgā.

— Kas tev šajos svētkos ir svarīgākais?

— Kopā būšana. Gan ģimenē, gan kā visai tautai — vienojoties lāpu gājienā. Grūti būtu ko papildināt, šo svētku tradīcijas ir skaistas un spēcīgas tādas, kādas ir.

Mums jāsargā un jākopj šo svētku vērtība — patriotisms. Labs piemērs ir Baltijas ceļš. Cilvēki bija patriotiski, vienotībā parādījās tautas spēks. To redzam arī Ukrainā — cilvēki vienojās, sadevās rokās, lai kopīgiem spēkiem apkarotu ļaunumu. Lielākā vērtība ir vienotība.

— Kas veicina patriotismu?

— Tā man ir ģimene. Vecāki ir patrioti un pašsaprotami, ka arī es par tādu augu. Kopš mazotnes man ir stāstīts, ka Latvija ir mana tēvu zeme, tā jāmīl, jāciena un jāsargā. Tāpat arī šis temats tiek aktualizēts izglītības iestādēs.

— Kā zemessargam tev ir arī profesionālās ambīcijas?

— Pirmo gadu plānoju apmeklēt apmācības. Tad jau redzēs, kas man vairāk patiks, kāds virziens varētu būt man piemērotākais. Varbūt līdīšu dziļāk un tiekšos pēc augstākas pakāpes, bet to skaidri sapratīšu kaut kad nākotnē.

— Kas visspilgtāk palicis atmiņā no apmācību procesa?

— Kaujas šaušana. Tā bija pirmā reize, kad tiku izšaut ar īstu ieroci, ko vienmēr esmu gribējis izdarīt. Pirms tam rokā biju turējis un izšāvis ar tautā saucamo gaiseni.

— Starp mācībām darbdienās un Zemessardzi brīvdienās atliek laiks sev?

— Jā. Ir teiciens — jo vairāk tev ir ko darīt, jo vairāk brīva laika atradīsi. Ventspilī man patīk apmeklēt svaru zāli. Ja ir kādi plāni brīvdienās, tad nododos tiem. Mēģinu rast līdzsvaru starp dienestu Zemessardzē un svarīgiem personīgās dzīves notikumiem.

— Kas der visiem, neder nevienam. Kritēriji Zemessardzei?

— Es daļēji vēlētos teikt, ka Zemessardze ir piemērota visiem, dažādiem cilvēkiem. Pamatapmācību vajadzētu spēt veikt un iziet ikvienam. Zemessardzē ir perspektīvas ne tikai kareivju tipa cilvēkiem, bet arī, piemēram, datorspēlmaņiem. Tehnoloģijas attīstītās un valsts aizsardzībā tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas, droni. Kādreizējie datorspēļu spēlētāji, programmētāji pratīs tos vadīt. Arī šādi cilvēki ir nepieciešami Latvijai, Zemessardzei. Man vairāk patīk iet laukā un rīkoties. Iespējas un virzieni ir dažādi.

Runa nav tikai par jauniešiem, Zemessardzē interesanti būs ikvienam. Tās ir fantastiskas sajūtas un gandarījums, kad pārvari izaicinājumus un apgūsti ko jaunu. Nesen pats gāju 30 kilometru maršu, noslēdzot to biju lepns par paveikto. Mēs nezinām, uz ko esam spējīgi, līdz brīdim, kad to paveicam. 

Savas zemes sargs

ALEKSANDRS SOTNIKOVS,Zemessardzes 55. kājnieku bataljona komandieris majors

— Dienestam Zemessardzē šogad pieteikušies daudz kandidātu. Atsaucība palielinājusies kopš Ukrainas kara sākuma. Notikumi kaimiņos modināja cilvēkos atbildības sajūtu, lai nepieciešamības gadījumā iedzīvotāji būtu gatavāki nekā iepriekš. Lai iestātos Zemessardzē, jābūt gribai iemācīties ko jaunu, vēlmei būt gatavam aizsargāt valsti, ja nepieciešams. Jābūt apziņai, ka Zemessardzei vajadzēs veltīt noteiktu laiku — apmeklēt mācības, ziedot brīvdienas. Gada griezumā zemessargam būtu jāapmeklē vismaz 20 mācību dienas, kas ir desmit nedēļas nogales. Fiziskajai sagatavotībai, stājoties Zemessardzē, nav jābūt teicamai, bet tai jābūt. Fiziskās dotības ar laiku uzlabojas. Stājoties Zemessardzē, cilvēks jūt piederību savai valstij, ir tās patriots. 

Ko iegūs, dienot Zemessardzē?

Iemaņas:

◆ apgūs militārās pamatzināšanas un specialitātes,

◆ piedalīsies mācībās Latvijā un ārvalstīs,

◆ apgūs rīcību ekstremālos apstākļos un stresa situācijās,

◆ iegūs pieredzi komandas darbā,

◆ līdzdarbosies pazudušu personu meklēšanā, mežu ugunsgrēku dzēšanā, plūdu un to seku novēršanā,

◆ uzturēs un uzlabos fizisko sagatavotību un veselību.

Garantijas:

◆ par katru uzdevumu izpildes vai apmācības dienu saņem:
* kompensāciju,
* uzturdevu vai tās naudas kompensāciju,

◆ saņem izdevumu apmaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem,

◆ var saņemt papildu kompensāciju, ja būs sekmīgi piedalījies uzdevumu pildīšanā un apmācībās vairāk par 30 dienām gadā,

◆ iegūs zemessarga izdienas stāžu,

◆ sekmīgi pabeidzot pamatapmācību vai jaunākā instruktora apmācību, var kļūt par karavīru profesionālajā dienestā atbilstoši iegūtajai militārajai izglītībai.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.